Dome pievērsusies ielu tirdzniecības vietu lietderības izvērtēšanai. Oficiāls statuss, izrādās, faktiski ir tikai vienai vietai pilsētā Pasta ielas ziedu tirgotavai.
Dome pievērsusies ielu tirdzniecības vietu lietderības izvērtēšanai. Oficiāls statuss, izrādās, faktiski ir tikai vienai vietai pilsētā Pasta ielas ziedu tirgotavai. Pārējām šāda statusa vairs neesot un tirdzniecība notiek, sekojot gadu gaitā iedibinātajām tradīcijām. Tās lauzt izrādās visai smagi. Tā, neraugoties uz viena zemes īpašnieka protestiem, Lielās ielas 49. nama apkaimē pat pēc vairākkārtējas izdzenāšanas, kaut arī mazākos apmēros, bet tirdzniecība ar puķītēm un dārzeņiem turpinās. Viņnedēļ uz Satiksmes ielu pārvietoti Meiju ceļa tirgotāji, kas šo soli uztver ļoti sāpīgi un par katru cenu vēlas panākt kādu kompromisa risinājumu ar turienes zemes īpašnieku. Tā acīmredzot arī varētu notikt. Taču pat noraidoša iznākuma gadījumā gan jau pēc kāda laika iecienītajā laukumiņā dārzeņu un ziedu tirgotāji atgrieztos tik un tā.
Pati dzīve visu noliek savās vietās
Līdz ar to dzīve pati noliek pretī rekomendācijas un apstiprina, ka lai nu ko, bet atzīt ielas tirdzniecību Jelgavā par nelietderīgu un piespiedu kārtā no jau tradicionālajām vietām to iznīdēt nebūtu prāta darbs. Savukārt pozitīvas attieksmes gadījumā situācija nav tik vienkārša un jādomā, ko ar šīm tirdzniecības vietām darīt, kā tās iekārtot un padarīt estētiski pievilcīgākas un sakoptas.
Apseko, lai apzinātu situāciju
Situācijas nopietnākai apzināšanai pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš kopā ar domes komunālās pārvaldes un tirdzniecības speciālistiem un municipālās policijas pārstāvi apmeklēja praktiski visas Lielupes kreisā krasta tirdzniecības vietas pilsētā. Driksas ielā gandrīz visas pašaudzēto ziedu, ogu un augļu pārdevējas piekrita zināmai ikdienas tirdzniecības nodevai (20 30 santīmu apmērā, bet ne vairāk par 50), ja vien uzlabotos viņu apstākļi tiktu izveidotas nojumes, ierīkoti galdi. Tas, kā uzsvēra tirgotājas, nodrošinātu, ka uz šejieni nenāktu visi tie tirgotāji, kas citās vietās padzīti. Tādējādi šeit vieglāk būtu uzturēt arī tīrību un kārtību.
Pasta ielas ziedu tirdziņā pārdošana rit pēdējo nedēļu, jo veikalu īpašnieki nolēmuši tā platību norobežot un izmantot citiem nolūkiem. Šajā gadījumā ziedu tirgotāji varētu pāriet uz individuālā uzņēmuma «Marts» tirdziņu, bet augļu un dārzeņu pārdevēji uz tā paša īpašnieka sakņu tirgu. Tiesa, tirgotāji nav mierā ar uzņēmēja tirgus cenām 1,20 vai 1,18 latiem dienā par tirdzniecības metru.
Tirgotājas aicināja padomāt arī par alternatīvo iespēju tirdzniecības vietu autostāvvietā pie Čakstes bulvāra. Apsekotāji sprieda, ka puķu tirdziņā izvietotajām firmām nebūtu iemesla (ja nu vienīgi principa jautājums) ignorēt individuālo tirgu. Savukārt individuālajām pašaudzēto ziedu piedāvātājām privātīpašnieka cenas atzīstamas par pārāk sālītām.
Sanitārās vajadzības risina, kā māk
Individuālā uzņēmuma «Marts» tirgos un plašāk izvērstajās ielu tirdzniecības vietās aktuāls ir arī sanitāro mezglu jautājums. Uzsākot darbību, individuālais uzņēmums slēdzis līgumu ar tuvējo veikalu par tā telpu izmantošanu. Taču acīmredzot finansiālo saistību nepildīšanas vai cita iemesla dēļ sakņu tirgus pārdevējas dabiskās vajadzības kārtojot tā saucamajā Katoļu ielas šķūnī, bet rokas vispār neesot kur nomazgāt. Šis jautājums varētu nodarbināt arī ielu tirgotājus, kas raduši izlīdzīties iespēju robežās. Tā Lielajā ielā pie veikala «Tornado» tantes vispirms apsekojušas tualetes, kam ļauta brīva piekļūšana. Tāda atrasta tikai viena un pārsimts metru attālumā.
Citādā ziņā dārzeņu un ziedu tirgotājiem šajā vietā kļūst aizvien šaurāk. Prece tiek piedāvāta abās ietves pusēs. Kāda tirgotāja, apkārtējo reāli vērtējot, atzīst savu pārākumu, jo viņa tirgošanās reizēs līdzi ņemot arī ērti sameistarotu galdiņu, lai ir kur pārtikā lietojamās lietas izvietot. Bet citi, kam pietrūkst vietas pie četriem savulaik pašvaldības gādātajiem galdiem, izlīdzas kā māk. Daži dārzeņus izlikuši uz zemes.
Municipālajai policijai no šīs apkaimes iedzīvotājiem nākoties dzirdēt sūdzības, ka tirgotāji nereti uzvedoties visai skaļi, jo sevišķi no rītiem, pat skandalējot un traucējot apkārtējo mieru. Šajā vietā valdošā rāmā tirdzniecības noskaņa uz šādām domām gan nevedina. Tirgotāji norāda, ka viņi trokšņošanā nav vainojami. Šo vietu klusajās stundās esot iecienījušas kompānijas te novietoto galdu dēļ.
Labprāt maksātu ikdienas nodevu
Arī šīs un citu tirdzniecības vietu pārstāvji, rūpēs par tālāko nākotni un iespēju papildināt savu rocību, teicās labprāt maksāt ikdienas tirdzniecības nodevu, lai tādējādi uzlabotu arī darba apstākļus. Par ielu tirdzniecības saglabāšanu acīmredzot iestātos arī daudzi pircēji, kuri šeit var iegādāties zaļumus, kas veikalos bieži vien izpaliek, meža vai dārza ogas, kas veikalu tīklā parādās epizodiski. Jo ne jau visi iecienījuši tikai un vienīgi tirgus iespējas.
Tirdzniecības vietu apsekotāji lēsa, ka šo vietu lietderības sakarā būtu veicama pilsētas iedzīvotāju aptauja, bet, neraugoties uz to, jau tuvākajā laikā jāsāk domāt, ko ar tām darīt. Viena no iespējām pēc apzināšanas nodot tās kādai struktūrai apsaimniekošanā, tādējādi nodrošinot kārtību un sakoptību. Paralēli tam pilsētā izstrādājams vienots un ar apkārtni saskaņots šo vietu pilnveidošanas projekts, paredzot tirdzniecības vietās nojumītes, galdus, aiz kā nomaskēt rezerves preci, un citus priekšmetus, lai tādājādi šos objektus no neizskatīgiem, noplukušiem un pajukušiem padarītu par estētiski pievilcīgākiem.
