(Turpinājums. Sākums 13. un 26. augusta numurā.) Inkvizīcija piespiež atzīties neķītrībās 1789. gada septembrī grāfu Kaliostro ar sievu Lorencu arestēja.
(Turpinājums. Sākums 13. un 26. augusta numurā.)
Inkvizīcija piespiež atzīties neķītrībās
1789. gada septembrī grāfu Kaliostro ar sievu Lorencu arestēja. Inkvizīcijas pratināšanas metodes piespieda lepno Kaliostro atzīties visneiedomajamākajos grēkos tāpēc arī daudzas neķītrības, kas piedēvētas viņam, var uzskatīt par inkvizīcijas roku darbu. Lorenca varonīgi centās paciest visas mocības un saglabāt vīra godu. Viņai piesprieda mūža ieslodzījumu, tomēr drīz pēc nežēlīgas spīdzināšanas Kaliostro līdzgaitniece mira.
Kaliostro tiesas prāva ilga gandrīz divus gadus un beidzās tikai 1791. gada aprīlī. Piespriesto nāvessodu pāvests nomainīja ar mūža ieslodzījumu bez tiesībām uz apžēlošanu. Pēc vispārpieņemtās versijas Kaliostro miris Sv.Eņģeļa cietumā 1795. gadā. Populāra ir versija, ka pāvests pavēlējis noslepkavot Kaliostro pēc pirmajām Napoleona armijas uzvarām Itālijā. Viņa piekritēji uztur versiju, ka viņš izbēdzis no inkvizīcijas cietuma un aizceļojis uz Indiju, kur atšķirībā no politiķu pārvaldītās Eiropas augstu vērtējuši Kaliostro talantu.
Pretrunļgā personība – tēls daudzos garadarbos
Grāfa Kaliostro personība iedvesmojusi daudzus literātus iekļaut viņu savu garadarbu varoņu lokā. Krievijas cariene Katrīna II tautas apgaismošanai sarakstīja komēdijas «Krāpnieks» un «Pavestais», Gēte sacerēja romānu «Lielkopts», pēc kura vēlāk J.Štrauss rada jautru opereti, A.Dimā (tēvs) pozitīvi raksturo Kaliostro personību romānā «Karalienes kaklarota», Aleksejs Tolstojs sacerējis stāstu «Grāfs Kaliostro». Arī latviešu literatūrā viņa persona nav sveša: Jāņa Grīna luga «Kaliostro Jelgavā» un Mārtiņa Zīverta luga «Kaliostro Vilcē».
Pats Kaliostro par savām gaitām un uzskatiem liecinājis memuāros (izdoti 1785. gadā), bet viņa patiesā personība ir bijusi pretrunīgu minējumu objekts. Masonu autors M.P.Hols apgalvo: «Kaliostro bija Tamplieriešu Bruņinieku noslēpumainais aģents, iesvētīts Rozenkreicers, kura apbrīnas vērtās zināšanas izpaužas Masonu Ēģiptes rituālu dzīlēs.»
Mūsdienu masonu kustības pētnieks M.Monemarko raksta: «Kaliostro es negribētu apvainot vienkāršā triku taisīšanā vai acu apmānīšanā, par ko vēsturnieki un daudz atzītāki pētnieki kā es uzskata labāk viennozīmīgi neizteikties. Iespējams, ka Kaliostro piemita īpaša psihiska enerģija, kura šodien radītu parapsiholoģijas speciālistu interesi.» Līdz ar Kaliostro nāvi aizgājuši nebūtībā daudzi ar viņu saistītie noslēpumi, kas varētu atklāt viņa personības diženumu vai apliecināt skeptiķu pausto nicinājumu.
