Varoņa gaitas sākas ar cīņām, kas parasti ir ļoti sīvas, un bieži cīnītājs iet bojā. Ja tā notiek, tad tā ir tikai varoņa laicīgā nāve.
Varoņa gaitas sākas ar cīņām, kas parasti ir ļoti sīvas, un bieži cīnītājs iet bojā. Ja tā notiek, tad tā ir tikai varoņa laicīgā nāve. Garīgi varonis paliek uzvarētājs. Varoņi veido vēsturi, viņiem rodas jauni sekotāji. Ja ir cēli mērķi, par ko cīnīties, tad ir arī uzvara. Latviešu tautas cīņas vēsturē zelta burtiem ierakstīts leģenārais strēlnieku pulkvedis Fridrihs Briedis.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, šogad aprit 80 gadu kopš pulkveža nāves. 1918. gadā naktī no 27. uz 28. augustu čekas varmākas izdzēsa viņa dzīvību. Briedi apcietināja čekisti Maskavā, kur viņš bija apmeties kādā dzīvoklī. Viņu nopratināja čekas priekšsēdētāja biedrs Jēkabs Peterss. Viņš lika Briedi pārvest uz Butirku cietumu. Viens čekistu spalvas vilciens varēja izdzēst dzīvību ikvienam apcietinātajam. Tūkstoši saļima zem čekistu lodēm. Simti gaidīja savu kārtu. Butirku cietums pastāvīgi bija pārpildīts. Briedi ievietoja otrā korpusa 39. kamerā. Viņa kameras «biedri» bija laupītāji, slepkavas, zagļi, spekulanti. Šausmīgākais bija morālā spīdzināšana, nāves gaidīšana.
27. augusta naktī uz nopratināšanu izsauca aktieri Krieviņu un pulkvedi Briedi. Pirmo nopratināja Briedi. Pratināšanas istabā sēdēja vecākais izmeklēšanas tiesnesis Bredovs, kas pārzināja Brieža lietu, un Jēkabs Peterss. Peterss sīki analizēja Brieža darbību balto organizācijā un spieda viņu atzīties. Bet, kad Peterss parādīja Erdmaņa-Birzes ziņojumu, Briedis zaudēja līdzsvaru.
Nopratināšanas protokols bija 25 lappušu garš. Tajā bija atspoguļota Brieža «darbība»: sazvērnieks Pēterpilī, sacelšanās pie Volgas un visi Maskavas etapi. Nopratināšanas laikā pēc Petersa rīkojuma tika ienestas vakariņas. Peterss formulēja pārkāpumus un paziņoja, ka Briedi nošaus. Vienīgā iespēja, kā saglabāt dzīvību, būtu Brieža parakstīšanās par iestāšanos sarkano dienestā. Pēc šāda uzaicinājuma Briedis vairs nevarēja savaldīties. Paķēris tējas glāzi, kas atradās uz galda, viņš tās verdošo saturu iešļāca Petersam sejā un nosauca to par asinssuni. Pielēcis kājās, Briedis paķēra krēslu. Tiesnesis Bredovs noprata, ka Briedis sitīs Petersam, tādēļ ar naganu spēcīgi iesita Briedim pa deniņiem. Nagans pāršķēla Brieža vaigu, izsita vairākus zobus. Plūda asinis. Peterss, lādēdamies par noplaucēto seju, izrāva revolveri un izšāva uz Briedi. Šāviens bija liktenīgs, jo trāpīja pulkvedim kreisajā acī. Viņš saļima. Pēc tam čekists spārdīja viņu ar kājām, līdz nebija vairs nekādu dzīvības pazīmju.
Tad ieskrēja čekas komandants latvietis Sagovskis. Paķēris Briedi aiz kājām, viņš ievilka to blakus istabā un pa atvērto logu izmeta pagalmā, dodot rīkojumu dežurantam mirušo savākt.
Nākamo pratināja aktieri Krieviņu. Pēc Petersa rīkojuma viņu ieveda garāžā un nošāva. Agrā rīta stundā abus līķus ar smago automašīnu aizveda uz Maskavas nomali…
Šādi nakts izbraukumi bija neskaitāmi.
Tā beidzās dižā latviešu tautas dēla dzīves pavediens pārgriezts čekas pagrabos. Pāri viņa nezināmajai kapa vietai pacēlies visai tautai zināmas leģendas piemineklis. Godinot leģendārā pulkveža piemiņu, esam saņēmuši priecīgu ziņu, ka Jelgavā atjaunota Fridriha Brieža iela, tā saglabājot viņa piemiņu.
