Olga Lisovska. Atvērums Dzejniecei Olgai Lisovskai reizē ar 70 gadu jubileju iznākusi jauna grāmata.
Olga Lisovska. Atvērums
Dzejniecei Olgai Lisovskai reizē ar 70 gadu jubileju iznākusi jauna grāmata. Kaut dzejoļu tapšanas gadi nav norādīti, to intonācija liecina, ka šie ir jaunākie dzejoļi:
Šis laiks nav mans, / kas plosās, dārd un dimd. / Man žēl, man vajadzēja agrāk dzimt!
Jau kopš pirmās Lisovskas grāmatas «Priede kalnā» (1959) dzejniece saviem cienītājiem sniedz tradicionālu liriku, kura vairās no pārāk lieliem satricinājumiem, liktenīgām kaislībām un modernistu iecienītās sarežģītības. 40 gados iznācis ducis grāmatu.
Tāpat kā citiem vecākās paaudzes dzejniekiem, kam tuvs pozitīvisms, Lisovskai rūp arī tautas, tēvzemes un valodas liktenis:
Kad palu laikā salīgosies krasts, / cits citam pāri pametīsim laipu! / Tu nepaliksi neēdis un bass / uz pusēm pārlauzīsim maizes klaipu!
Ingmars Bergmanis. Laba griba
Pasaulslavenā zviedru kinorežisora romāns sarakstīts 1991. gadā un stāsta par Bergmaņa vecāku Annas un Henrika mīlestību. Romāna darbība risinās šā gadsimta sākumā. Autors brīvi interpretējis toreizējos notikumus, pēc mātes atmiņām un vecām fotogrāfijām rekonstruējot nabadzīgā teoloģijas studenta un viņa iecerētās turīgu ļaužu meitas mīlas peripetijas.
Romāna neierastā forma atgādina kinoscenāriju, tāpēc grāmatu lasot, viegli iztēloties visus notikumus pazibam garām kā filmu.
Mārgareta Atvuda. Iznirstot
Mārgareta Atvuda ir kanādiešu rakstniece, kuras darbi saņēmuši dažādas literāras prēmijas un izdoti daudzās pasaules valstīs. Romāns «Iznirstot» (1972) stāsta par kādas sievietes izjūtām, pēc ilga pārtraukuma atgriežoties dzimtajā pusē.
Grāmata ir skaista, taču mulsina uzraksts uz pirmā vāka «Viena no svarīgākajām XX gadsimta grāmatām.»
Zigmunds Freids. Bērnu sit
Grāmatā ir raksti par hipnozi, iemīlēšanos, negāciju, fetišismu, sievietību, mazohismu un citām Freida iecienītām tēmām. Tai ir plašs Andželas un Igora Šuvajevu priekšvārds.
