Pirms mēneša, augusta pirmajā dienā Jelgavas Sv.Annas baznīcā jāvārdu viens otram uz mūžu sacīja Kristīne un Edgars Verpakovski.
Pirms mēneša, augusta pirmajā dienā Jelgavas Sv.Annas baznīcā jāvārdu viens otram uz mūžu sacīja Kristīne un Edgars Verpakovski. Pēc kāzām Edgars savu jauno sieviņu veda uz vecāku mājām Elejas pagasta «Rozēs».
Abi jaunie ir pašā ziedu plaukumā un bezgala laimīgi par savu mīlestību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Kristīne zem sirds nēsā viņu abu mīlestības lolojumu. Edgara sejā nemitīgi staro prieks. Sēžot dārzā zem ābeles, viņi atceras dzīvi no mirkļa, kad ieraudzīja viens otru un saprata, ka tā ir mīlestība.
Viss sākās ar vizināšanos
Edgars teic, ka viņam ar Kristīni tā bijusi mīlestība no pirmā acu skata, taču Kristīne iebilst:
Vispirms jāiepazīst cilvēks un tikai tad var just, vai abu starpā kaut kas ir. Un, ja ir, tad tā ir mīlestība.
Kristīne savus meitas gadus pavadījusi Vilces pusē, bet Edgaru satika šajā ziemā.
Jauneklis, tikko atgriezies no obligātā dienesta, turpināja aizsāktās mācības Elejas vidusskolas pēdējā klasē. Tajā pat skolā mācījusies arī meitene vārdā Kristīne, uz ko Edgars «metis acis». Ziemā Zaļeniekos notika zemnieku mācības, uz kurām arī Edgars regulāri brauca.
Pa ceļam līdz Vilcei tāds gabaliņš sanāk, domāju, kādēļ, neizpalīdzēt meitenei un neatvest viņu līdz mājām? Tā vārds pa vārdam un nonācām līdz kāzām, smejas Edgars.
Kāzu dienā spīd saule
Šī vasara neizcēlās ar siltumu un saules dienām, taču 1. augustā, kad bija nolikta Kristīnes un Edgara kāzu diena, spīdēja saule un, šķiet, visa pasaule bija pie viņu kājām. Tērpusies sniegbaltā, līgavaiņa brāļasievas šūdinātā kleitā, Kristīne Sv. Annas baznīcā salaulājās ar Edgaru. Kāzas bija lielas, kā reti kam šajos laikos. Tādas tās gribējuši abi jaunie lai paliekot atmiņā. Arī Edgara vecāki uzskatīja, ka dzīves lielākajam notikumam ir jābūt skaistam, visu mūžu atmiņā paliekošam.
Dzīvē jaunos ievadīja Edgara krustvecāki.
Es biju ļoti uztraucies. Sākumā likās, ka būšu mierīgs, bet kad bija jālūdz Kristīnes roka un man viņu parādīja baltā, garā kleitā, uztraukumā aizmirsu visu, kas bija jāsaka, atceras Edgars.
Līgavas pušķim Edgars izvēlējās baltas rozes.
Interesanti, ka pirms kāzām Edgara draugi, viņam nezinot, bija nolēmuši sarīkot vecpuišu balli. Tonakt Edgars nakšņoja pie Kristīnes Vilcē, kad tieši pusnaktī pēc viņa atbrauca septiņi draugi ar barvedi priekšgalā un aizveda līgavaini sev līdzi uz Avangardu. Tur bija tā balle.
Vecpuišu ballei dzīvoklī bija uzklāts svētku galds, skanēja mūzika, un draugi Edgaram pasniedza dāvanu vēstuli, ko drīkstēja atvērt tikai kāzu dienā.
Tik sirsnīgus un mīļus vārdus no viņiem nebiju gaidījis, tā bija labākā dāvana, kāda vien varēja būt, atceras Edgars.
Kāzas bijušas jautras un interesantas, paskrējušas zibenīgi. Visu nedēļu abi jaunie nevarējuši vien atgūties. Satraukums sācis pāriet nedēļas beigās, kad pie atkāzu galda tikka pārrunāts un apspriests notikušais.
Kristīnei visvairāk bija bail no tā, kā turpmāk sadzīvos ar vīramāti, vai gana labi viņai izdabās un patiks, jo jaunie bija nolēmuši palikt dzīvot un saimniekot «Rozēs».
Jaunie strādās laukos
Tā nemaz gluži nav, kā tai parunā «vīramāte vella māte», saka Kristīne, drīzāk gan otrādi, tādu vīramāti vēl jāpameklē.
Arī Edgara mamma ir apmierināta ar jauno vedeklu. Darba mājās pietiekot, jo saimniecībā esot gana, ko darīt, un vedekla nespurojoties pretim. Edgara vecāki apsaimnieko apmēram 70 hektārus zemes, un drīzumā klāt nākšot vēl kādi 50. Galvenokārt tiek audzēti kvieši un cukurbietes.
Graudi joprojām stāv klētī un gaida, kad tiem būs labāka cena, lai gan līgums ir noslēgts ar «Dobeles dzirnavnieku». Sazin, kā vēl ies ar cukurbietēm. Līgums noslēgts ar Jelgavas cukurfabriku par 300 tonnām uz decembra beigām. Vākt sāksim oktobra beigās. Nupat biju Vilcē uz zemnieku mācībām par cukurbiešu glabāšanu ziemas apstākļos. Labi, ka pašiem ir visa tehnika, ja kaut kas būtu jāīrē, tad neatmaksātos strādāt, stāsta Edgars.
Drīzumā «Rozēs» plānots celt modernu fermu un turēt apmēram piecdesmits govju. Ir jau noslēgts līgums par fermas aprīkojuma un iekārtu uzstādīšanu, kas izmaksāšot aptveni 20 tūkstošus latu, bet iekārtas esot tā vērtas. Aizrunāta arī firma, kas būvēs pašu govju kūti.
«Rozēs» dzļvos piektā paaudze
Mājas atbilst savam nosaukumam, jo pie namdurvīm zied krāšņa rožu dobe. Edgars ar Kristīni ir ceturtā paaudze, kas šeit dzīvo, bet, kad būs piedzimis mazulis, «Rozes» kļūs par vēl vienu paaudzi bagātākas.
Augusts bijis skaists laiks abu jauno dzīvē: nosvinētas kāzas, aizvadīts medusmēnesis un tagad viņi abi ir mazuļa gaidībās. Kad jautāju, kas vairāk tiek gaidīts: dēliņš vai meitiņa, viņi abi reizē atbild:
Bērniņš!
Arī vārdiņš jau izdomāts Mareks vai Marta. Tiesa, Edgaram vairāk gribētos meitu tikpat skaistu un jauku kā Kristīne.
