Piektdien, 4. septembrī, «Zemgales Ziņās» uz lasītāju jautājumiem atbildēja Jānis Keičs, Jelgavas mūzikas koledžas direktors, 7. Saeimas deputāta kandidāts Demokrātiskās partijas «Saimnieks» sarakstā.
Piektdien, 4. septembrī, «Zemgales Ziņās» uz lasītāju jautājumiem atbildēja Jānis Keičs,
Jelgavas mūzikas koledžas direktors, 7. Saeimas deputāta kandidāts Demokrātiskās partijas «Saimnieks» sarakstā.
Jelgavas mūzikas koledžā Jānis Keičs strādā kopš 1979. gada, bet kopš 1980. gada ir tās direktors. Interesanti, ka 1. kursā tagad mācās kāds puisis, kura mamma savulaik bijusi pirmā J.Keiča studente tātad jau paaudzēs. Sabiedriskajā vai politiskajā dzīvē J.Keičs savulaik iesaistījies līdz ar Tautas frontes veidošanos, tīri politiskās aktivitātes sākušās Demokrātiskajā centra partijā, kas pārtapa Demokrātiskajā partijā, bet vēlāk apvienojās ar sabiedrisko organizāciju «Saimnieks». Piedalījies visā partijas veidošanās procesā, tāpēc J.Keiču var uzskatīt par DP «Saimnieks» vecbiedru. Viņš ir arī partijas domē.
Domāju, ka katram cilvēkam savā veidā mūsu sabiedrībā ir jākļūst aktīvam, saka Jānis Keičs, un tikai tad mēs varam sekot sabiedrības virzībai. Protams, profesionālismam ir jābūt visur, taču neuzskatu, ka sabiedrības aktivitātēs būtu vieta tikai un vienīgi profesionāliem politiķiem. Daudzo partiju sistēma ir normāls valsts veidošanās process. Arī Izraēlā ir ļoti daudz partiju. Turklāt šī valsts dažās lietās var kalpot mums par piemēru. Kaut vai, risinot naturalizācijas problēmas. Tā arī ir jauna, pirms dažām desmitgadēm patstāvību un neatkarību atguvusi valsts, kas tikusi daudz tālāk. Protams, katrā vietā ir sava mentalitāte, taču ne vienmēr tādēļ būtu otrreiz jāizgudro divritenis.
Manuprāt mūsu valsts politikā, komentē J.Keičs, tāds izšķirošs faktors, kas neliecina par attīstītu politisko dzīvi, ir tas, ka joprojām ļoti daudz un īpaši skatāmies uz kādu konkrētu cilvēku. Tam uzmanību pievērš kā vēlētāji, tā partijas. Par partijas līdera personību svarīgāka ir partijas programma un tas, cik atbilstoši un ar kādiem panākumiem partija to realizē dzīvē. Esmu ievērojis, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs mazāk runā par personālijām, vairāk par pašu virzienu.
Vai, ievēlēts Saeimā, jūs vēlētos darboties kultūras un izglītības jomā?
Jā, tie ir jautājumi, kuros jūtos pietiekami profesionāls. Līdztekus mūzikas koledžai es otro gadu vadu arī Latvijas Mūzikas mācību iestāžu vadītāju asociāciju. Izglītībā daudzas lietas sarežģī tas, ka praktiskā dzīve iet pa priekšu likumdošanai. Arī par kultūrizglītību runājot… Lai pievērstu kultūrai lielāku uzmanību, 1995. gadā tika pieņemtas kultūrpolitikas pamatnostādnes. Tas bija nopietns vēstījums sabiedrībai, ka parlaments par kultūru interesējas. Ir lietas, kas realizējas, piemēram, bibliotēku likums, kultūras institūciju likums, muzeju likums. Tas viss iet uz priekšu, bet kultūrizglītība diemžēl stipri atpaliek. Ļoti pozitīvi ir tas, ka Kultūras ministrija ir uzsākusi darbu Nacionālās kultūras programmas izstrādē. Tā varētu sniegt atbildes uz daudziem vēl neatbildētiem jautājumiem.
Kā vērtējat Viktora Valaiņa aiziešanu no «Saimnieka» un piesliešanos citai partijai? Kā tapis «Saimnieka» kandidātu saraksts un kad to publicēs? Kāpēc tajā nav jelgavnieki Jānis Laizāns un Alfrēds Holsts?
Par Valaiņa kungu tā ir viņa darīšana un viņa izvēle. Katrs cilvēks var izvēlēties. Mans uzskats ir tāds: ja cilvēks ir izvēlējies partiju un viņam ir atzīstama šīs partijas programma, tad šāda skraidīšana viņam godu nedara. Ir sastrādāšanās, ir strīdi, bet ir kopējas lietas, kuru dēļ cilvēki ir apvienojušies un kopā var strādāt. Kas attiecas uz deputātu kandidātu izvirzīšanas procedūru, šis process DP «Saimnieks» ilga apmēram pusgadu.
Kandidātu bija pietiekami daudz. Tas bija demokrātisks process, kas sākās ar kandidātu izvirzīšanu no katras «Saimnieka» nodaļas, tad to izskatīja visā Zemgales apgabalā, kur sapulcējās visas nodaļas. Analizēja, kas ir speciālisti un kas nav, ko no kura varēs prasīt. Pēc tam sarakstu izskatīja kongresā.
Šie paši jautājumi tika apspriesti arī DP «Saimnieks» konferencē Jūrmalā. DP «Saimnieks» saraksts no citiem atšķiras ar to, ka mums nav «lokomotīvju», kas iekļautas priekšgalā pilnīgi visos vēlēšanu apgabalu sarakstos, kā tas ir citām partijām. Mēs uzskatām, ka mūsu kandidātu intelektuālais potenciāls ir pietiekami spēcīgs, lai viss nebalstītos uz viena vai pāris izciliem cilvēkiem. Mēs varam atļauties katrā vēlēšanu apgabalā izvirzīt savu pirmo kandidātu. Organizējot tikšanās ar cilvēkiem, vienam ir grūti būt visur un runāt par visu, tādēļ arī organizatoriski tas ir labāk. Mūsu sarakstā augstākas vietas nepērk. To nosaka mūsu iekšējais reitings, ņemot vērā, ko cilvēks darījis, kā sevi parādījis, kāds viņš ir savā ikdienas darbā, cik pazīstams sabiedrībā, kāds ir viņa ieguldījums partijas darbā. Pēc noteikta grafika šis saraksts tiks publicēts un parādīsies. Kas attiecas uz J.Laizānu un A.Holstu, pašvaldību vēlēšanās «Saimnieka» sarakstā viņi startēja nevis kā partijas biedri, bet kā atbalstītāji. Savukārt Saeimas kandidātu saraksts teik veidots no partijas biedriem, nebūt nenoniecinot šos kungus.
Kā iestājas jūsu mūzikas skolā un no kāda vecuma bērni var iestāties? Kāda varētu būt maksa?
Iestāšanos mūzikas skolā mēs parasti organizējam maija beigās, J.Keičs atbild uz viņam kā direktoram adresētu jautājumu, un tad mēs uzņemam gan pirmajā klasītē, gan sagatavošanas klasītēs. Maksas-budžeta klases, sākot ar pirmo, dalās vecākajās un jaunākajās klasēs. Jaunākajās šajā gadā jāmaksā pieci lati mēnesī, vecākajās seši lati mēnesī. Ja bērns mācās pašapmaksas klasē, tad skatās individuāli, atkarībā no stundu apjoma, cik bērns var apmeklēt. Pašapmaksas klase prasa apmēram no 12 līdz 15 latu mēnesī. Tajā vēl būs uzņemšana, ko organizējam 10. un 11. septembrī. Ar šo mācību gadu mazajā skolā paveras iespēja mācīties ģitāras spēli, kas ir jaunums. Savukārt sagatavošanas klasītē uzņemsim skolēnus sagatavošanai pūšamo instrumentu, kokles, akordeona spēles apmācībai. Pamatklasēs uzņemšana būs maija beigās.
Cik sen mūzikas koledžā ir vokālistu klase?
Kādreiz tā ir bijusi, tad pārtraukta. Jelgavas vokālo klasi ir absolvējušas Laima Andersone, Solveiga Raja (Zaltāne toreiz). Tad tika nolemts, ka visu centrē Rīgā. Jelgavā vokālā nodaļa tika atjaunota 80. gadu beigās un tajā tagad ir viens no lielākajiem pieplūdumiem. Vēl nesen bija problēmas, bet tagad interese ir augusi. Vispār uzņemšanas ziņā šis gads mūsu koledžai ir ļoti bagāts. Kordiriģentu klasē esam apsteiguši Rīgas J.Mediņa koledžu.
Arī ģeogrāfija mums šogad ir plaša studenti jelgavnieki, studenti no Auces, Dobeles, Bauskas, Rīgas, Madonas, Lielvārdes, Valkas, Baldones, no Rojas. Absolventi strādā visā valstī. Pedagogu sastāvs ir pietiekami spēcīgs. Vēl tāda interesanta lieta, ka šogad pie mums pirmo gadu sāk strādāt profesors Mūzikas akadēmijas profesors Georgs Sniķeris koledžā vadīs trompetes klasi. Viņš ir kādreizējais Jelgavas mūzikas vidusskolas absolvents.
Vokālistu sagatavošanas kursā mācās nesen «atrastais» jaunais talants jelgavnieks Jānis Kurševs, saka J.Keičs. Stimulu mācībām laikam devuši panākumi solistu konkursā. Sākumā mums ar viņu gāja grūti. Es pats viņu audzināju kordiriģentu nodaļā. Valsts eksāmenā diriģēšanas programmā viņš dabūja atzīmi «deviņi», kas daudziem bija pārsteigums. Viņš sāka kā vienkāršs lauku zēns bez iepriekšējas muzikālas izglītības. Kolēģi smējās, kā es ar viņu auklējos. Bet es atcerējos savas pirmās gaitas mūzikā. Pats reiz biju lauku zēns, kas atnācis uz mūzikas vidusskolu…
Kultūrizglītības jomā izeju no vairākām problēmām Keiča kungs redz mācību iespēju decentralizācijā, lielāku uzmanību pievēršot reģioniem.
