Rīga, 17.aug. Augstākā tiesa (AT) pieļauj iespēju veidot tiesnešu darba grupu, kas izskatītu konkrētas lietas un izvērtētu, vai «bijusi kāda nelikumīga rīcība un vai tā ir ietekmējusi konkrētu spriedumu vai nē,» informēja AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre.
Saistībā ar atklātībā nodotajiem, iespējams, noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumiem šodien AT priekšsēdētājs Andris Guļāns ticies ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un apsolījis AT palīdzību izmeklēšanā. Solīts izskatīt un izvērtēt konkrētas lietas, taču to varēšot darīt, kad būšot konkrēti materiāli no Ģenerālprokuratūru.Patlaban konkrētu materiālu AT neesot, un tā gaidot informāciju par konkrētām lietām no prokuratūras.
Kehre sacīja, ka ir jāskatās, kuri tiesneši bijuši šajās lietās jeb kas ir «darbojošās» personas. Pierādījumu līmenī informācijas AT patlaban neesot, atkārtoti uzsvēra AT Administrācijas vadītāja.
Viņa sacīja, ka nevar pateikt, cik ilgu laiku jautājuma risināšana prasīs.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt žurnālista Lato Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.
Pārbaudē tiek iesaistītas vairākas tiesībsargājošās iestādes, un atsevišķos virzienos pārbaude jau notiek, sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
Kā ziņots, Lapsa Ģenerālprokuratūrā iesniedza, iespējams, ilgstoši noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus un lūdzis pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.
Lapsas rīcībā nonākuši CD-R tipa diski, kuros iekopēti vairāki simti nofotografētu datorsalikuma lappušu ar tekstu krievu valodā. No teksta un tajā minētajiem personu vārdiem un uzvārdiem varot secināt, ka tie, iespējams, ir ilgstošas telefonsarunu noklausīšanās atšifrējumi, kas pēc tam tulkoti krievu valodā.
Iespējams, ka daļa no šīm sarunām publicēta šonedēļ klajā nākušā grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis».
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.
Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt «ne pa telefonu», kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties «papļāpāt», «uz kafiju» vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par «pareizo» tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, «pareizu» spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.
Kāds jurists, gan vēloties palikt anonīms, sacīja, ka jau šobrīd tai pusei, kas zaudējusi lietu, bet no sarunās atspoguļotā teksta konstatē, ka tieši par šo lietu varētu būt notikušas konsultācijas, ir pamats iesniegt pieteikumu par lietas pārskatīšanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem.
