Rīga, 18.aug. Tiesneši nav darījuši neko, kas būtu ārpus tā laika pieņemtās tiesu prakses, šādi publiskotos, iespējams, noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» komentējis advokāts Andris Grūtups.
«Tas, ka šodien nezvanās un neiet viens pie otra – tas ir cits jautājums. Toreiz sarunāšanās savā starpā nenozīmēja to pašu, ko nozīmē līst svešā dārzā ābolus zagt,» sacījis jurists.Taujāts, vai viņš pats nekaunas par to, ko runājis ar tieslietu sistēmas darbiniekiem 90.gadu beigās un 2000.gadā, Grūtups uzsvēris, ka nekādas iekšējas vainas apziņas viņam nav. «Ja tas, kas publicēts, ir patiess, tad tas nevar būt nekas tāds, kas mestu ēnu uz mani.»
«Par to, pret ko tas ir vērsts, es varēšu pateikt tikai tad, kad izlasīšu grāmatu, lai redzētu, kāda ir personāliju atlase. Divu gadu laikā personu, ar kurām esmu runājis, ir desmitiem reižu vairāk. Tātad ir notikusi personu atlase – palikuši tiesneši, policisti, politiķi un valsts struktūru vadītāji. Biznesmeņu tikpat kā nav, bet man pārsvarā sarunas tajā laikā ir bijušas ar biznesa vidi. Galu galā – man nav nekāda reģistra, ar ko es esmu runājis, taču skaidrs, ka esmu runājis ar daudz lielāku personu loku,» piebildis Grūtups.
Grūtups pieļauj, ka sarunu ierakstītāji ir vai nu valsts, vai ļoti spēcīga privātstruktūra. «Agrāk teica: nē, valsts nevar būt, tur vajadzēja ar sankcijām ik pa brīdim skraidīt. Bet tagad ir zināms, ka varēja arī bez kādām sankcijām,» teicis advokāts, atzīstot, ka viņam ir versija par ierakstu organizētājiem, taču viņš nevēlas to publiskot.
«Kaut kā tas sarunu noklausīšanās sākums sakrita ar sprādzienu birojā 1998.gadā – uzreiz pēc tam sākās noklausīšanās. Upuri spridzina un uzreiz pēc tam sākas noklausīšanās: kur viņš skries, ko ar policiju runās, ar ko kontaktēsies no policijas un prokuratūras. Šis varētu būt spēcīgs motīvs – nepārtraukti kontrolēt, ko es darīšu šajā sakarā. Tas varētu arī izskaidrot, kāpēc tas notika tik ilgi – divus gadus,» piebildis Grūtups.
«Sarunas noteikti ir noklausītas nelikumīgi. Ja ne – lai parāda sankciju. Ja tā ir privātstruktūra – vienalga nelikumīgi. Ja valsts – tad kāpēc noplūdināja sarunas, un kas to izdarīja? Tas vispār ir nelikumīgi,» sacījis advokāts.
«Ja [žurnālistes Ilzes] Jaunalksnes lietā teica, ka saturu vispār nepārbaudīs, pārbaudīs tikai noklausīšanās likumību, tad te ir kaut kā otrādi. Kur tad ir tas viens likums, viena taisnība visiem? Te atkal visi tik ņemas ar to saturu un šausmās vaimanā, bet par likumību vispār nerunā,» neapmierināts bijis jurists.
Grūtupa skatījumā, šajās dienās publiskoto sarunu kontekstā primārais jautājums ir, kāpēc un kurš ir noplūdinājis šīs sarunas. «Padomju laikā anonīmas sūdzības nepārbaudīja. Tagad varētu arī palikt pie tā, ka nelikumīgi iegūtas sarunas neviens nepārbauda. Lai atcirstu visiem aktivitāti tādas lietas darīt. Jo visas šīs visu noklausīšanās tikai radīs sabiedrībai bailes.»
«Pilnīgi iespējams, ka vieni ierakstīja, bet kaut kādas kopijas pārceļojušas pie citiem šo gadu laikā,» sacījis jurists, pieļaujot, ka ierakstītājs, glabātājs un noplūdinātājs varētu nebūt viena un tā pati persona.
