Opera gan savā līmenī, gan greznībā mūsu valstī daudz kam ir gājusi pa priekšu, nerēķinoties ar līdzekļiem, – to varēja secināt otrdien Kultūras ministrijas rīkotajā preses konferencē, kas bija veltīta Latvijas Nacionālās operas finansu saim.
Opera gan savā līmenī, gan greznībā mūsu valstī daudz kam ir gājusi pa priekšu, nerēķinoties ar līdzekļiem, – to varēja secināt otrdien Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā
preses konferencē, kas bija veltīta Latvijas Nacionālās operas (LNO) finansu saimnieciskās darbības pārbaudes rezultātiem.
LNO saimniecisko darbību pārbaudīja gan KM Revīzijas nodaļa, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Kopā ar nodokļiem LNO parādi auguši līdz apmēram 1,4 miljoniem (!) latu. LNO parādos ir ilgi nemaksātais ienākumu nodoklis, sociālais nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Sociālā nodokļa nemaksāšana vissāpīgāk skar pašus LNO štata darbiniekus.
KM amatpersonu lielāko izbrīnu un sašutumu radījuši operas štatu saraksti. Ārštata un štata darbinieku skaits un kategorijas ir ļoti nosacīti. Izrādās, ka LNO nav juridiski izstrādāta un apstiprināta štata darbinieku saraksta. Tajā pašā laikā 80 procentu no operas izdevumiem veidojušas algas un piemaksas štata un ārštata darbiniekiem un viesmāksliniekiem. Pārāk izvērsusies plašumā viesmākslinieku aicināšana. Kas attiecas uz štatu samazināšanu, presē izskanējis LNO direktora Andreja Žagara viedoklis: ja darbinieku skaits būs jāsamazina no sešarpus simtiem līdz apmēram četriem simtiem, viņš atkāpšoties no amata.
Finansu jautājumiem pietiekamu uzmanību nav veltījušas pat tās personas, kas tieši ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu (direktors A.Žagars un viņa vietniece finansu jautājumos). Iepazīstoties ar operas darbību, konstatēts, ka LNO ir pārkāpusi vai arī nav ņēmusi vērā vairāku LR likumdošanas un normatīvo aktu prasības.
Mūsu mērķis nebija meklēt kļūdas operas darbībā, sacīja Revīzijas nodaļas vadītājs Igors Meļņičenko, bet analizēt situāciju, lai valstij lūgtu dot papildu finansējumu, un izstrādāt saimnieciskās darbības plānus, ko operas vadība pati nav darījusi.
Tas, ka LNO administrācija nav plānojusi savus izdevumus saskaņā ar ieņēmumiem, nedz arī tai ir tālāki ekonomiskās attīstības plāni, visvairāk izbrīnījis kultūras ministri Ramonu Umbliju.
KM neraksturo A.Žagaru kā nekompetentu vai neatbilstošu amatam. Tā apsveic viņa panākumus ar mākslinieciskā līmeņa celšanu, lielāku LNO izrāžu apmeklētību, turklāt arī operas ienākumi augot.
Taču vēl straujāk ir auguši izdevumi. Saimnieciski opera dzīvojusi ar ļoti plašu vērienu, kādu nevarēja atļauties. No valdības puses jau plānots papildu finansējums, KM tādu cer pieprasīt nākamajā budžetā, taču pats bēdīgākais ir tas, ka patlaban šie papildu līdzekļi tikai segs parādus nevis sekmēs operas attīstību.
Joprojām neskaidrs ir LNO juridiskais statuss, bilda R.Umblija. Tuvākajā laikā tas jāapstiprina. Pagaidām LNO ir valsts iestāde, bet nākotnē tā, iespējams, tiks klasificēta kā valsts kultūras uzņēmējsabiedrība.
Starp pēdējiem jaunumiem jāmin tas, ka Rīgas dome 7. septembrī oficiāli paziņojusi, ka operas ēku reģistrējusi kā savu īpašumu. KM nekādas domstarpības neparedz, bet ieguldītais ēkas atjaunošanā tiks iekļauts KM līgumattiecībās ar Rīgas domi.
Izstrādāts projekts, kā pabeigt LNO ēku, kas paredz galējās izmaksas 7,5 miljonu latu apmērā. Izgatavots celtniecības tehniskais projekts, tādēļ varbūt tuvākajā nākotnē gaidāms, ka LNO ēkas celtniecība tiks pabeigta.
Runājot par saimniecisko darbību, LNO ir slēgti visi konti, tās finasējums pilnībā pārcelts uz Valsts kases norēķinu centru. Tas nozīmē, ka visus izdevumus kontrolē valsts. Operas izdevumu daļa sastādīta tā, lai valsts budžeta dotācijas daļa garantētu mākslinieciskā personāla (koncertmeistaru, solistu, orķestra, kora, baleta, pedagogu repetitoru) darba samaksu, nodokļu un daļēji komunālos maksājumus. Savukārt operas ieņēmumu daļa paredzēta pārējā personāla algām un komunālajiem pakalpojumiem.
Šī ir vienīgā iespēja apturēt operas vadības plašo vērienu, nepārtraucot LNO darbību, secina KM Finansu un ekonomikas departamenta direktore Asja Lunga.
Dažu LNO partneru sponsordarbība izpaudusies tā, ka operas saistības, ko tā apņēmusies pret saviem «sponsoriem», radījušas tai zaudējumus. Sponsorēšana pārvērtusies par tīšu vai netīšu pakalpojumu pirkšanu par pārāk zemu cenu. Visspilgtāk tas ir LNO attiecībās ar uzņēmumu «Coopers
