Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka līdz gada beigām maizes cena Latvijā varētu palielināties par 50, bet piena cena – par 30 procentiem. Kā tas atsauksies uz materiāli ne pārāk labi nodrošinātā vidusmēra latvieša maciņu, nav grūti iedomāties.
«Ziņām» I.Gulbe apstiprināja, ka prognozes ir visnotaļ reālas, jo balstītas uz pasaules globālā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Globālais piedāvājums var izrādīties nepietiekams, ņemot vērā augošo biodegvielas sektora pieprasījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo vasaru, graudaugu cenas pasaulē caurmērā palielinājušās par 30 procentiem. Patlaban pasaules tirgū vērojams būtisks graudaugu pieprasījuma kāpums, kas skaidrojams ar ļoti niecīgajām graudaugu rezervēm – pasaulē tās ir vismazākās pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ neizbēgams ir graudu iepirkuma cenu pieaugums.I.Gulbe skaidro, ka līdzšinējā cena varētu saglabāties līdz miltu uzkrājumu pilnīgai izlietošanai, bet vēlāk palielināties atbilstoši miltu cenu kāpumam.Diemžēl graudu iepirkuma cenu palielinājums pasaulē likumsakarīgi atsauksies uz Latvijas tirgu. Jebkurš mūsu zemnieks ir arī uzņēmējs, kas ieinteresēts saražoto produktu pārdot pēc iespējas dārgāk. Ņemot vērā, ka Latvijā graudu uzkrājumu praktiski nav, jo viss nonāk ES graudu intervences programmas rezervēs, arī mūsu valstī ir neizbēgams graudu iepirkuma cenu kāpums.Tā kā piena produktus arvien vairāk sāk lietot Ķīnā un citās Āzijas, kā arī arābu valstīs, pasaules tirgū palielinās arī piena produktu cenas. Tas pats gaidāms arī Latvijā. Savukārt nākamgad varētu straujāk pieaugt gaļas cenas, jo tiks izmantoti sadārdzinātie graudi. I.Gulbe skaidro, ka pieprasījums pēc gaļas Latvijā pastāvīgi nedaudz palielinās, un, salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru, cenas caurmērā palielinājušās par 5 procentiem.Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedras vadošais pētnieks, habilitētais ekonomikas doktors Arnis Kalniņš atgādina, ka pārtikas produktu cenu pieaugums ietekmē vislielāko cilvēku kontingentu, kas mūsu valstī nepieder pie labi nodrošinātajiem. Šajā gadījumā būtu jāpārskata valsts attieksme – vai nebūtu lietderīgi samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, vispirms piena produktiem un maizei. A. Kalniņš atgādina, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur šādas PVN diferenciācijas nav.
