Pirmdien 6. Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs apbraukāja vairākus Jelgavas rajona pagastus, dāvinot tradicionālos «Latvijas ceļa» velosipēdus čaklākajiem pastniekiem un tiekoties ar pagastu ļaudīm.
Pirmdien 6. Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs apbraukāja vairākus Jelgavas rajona pagastus, dāvinot tradicionālos «Latvijas ceļa» velosipēdus čaklākajiem pastniekiem un tiekoties ar pagastu ļaudīm. Viņš piekrita arī sniegt interviju «Ziņām» par šābrīža aktualitātēm.
Zemniekiem šis gads ir smags nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Daudziem draud izputēšana. Kā valsts viņiem var palīdzēt?
Nelaime ir tā, ka neeksistē valsts apdrošināšana lauksaimniecībā sējumu, mežu apdrošināšana pret dabas postījumiem un stihijām. Uzskatu, ka tā būtu jāievieš, un sākumā pašai valstij būtu jāizdara iemaksas.
Šogad zaudējumu kompensācijai zemniekiem vajadzētu saņemt Ls 30 par kviešu un Ls 35 par rudzu hektāru. Zaļenieku pagasta zemnieks Jānis Kulmanis teic, ka tā ir kaut cik reāla summa, kas kompensē tagadējās zemās iepirkuma cenas. Valstij tas izmaksātu aptuveni septiņus miljonus. Ja tos valsts budžetā neatradīs, izputēs mazie zemnieki, trūkumā nonāks viņu ģimenes, un tas valstij neizmaksās lētāk.
Mazajiem zemniekiem nav jāpazūd. Tādas domas izteica arī Lauksaimniecības universitātes mācību spēki, ar kuriem es šodien tikos. Latvijai nav vajadzīgi vienīgi plašie lielsaimniecību lauki, taču zemniekiem ir jāmācās skandināviskā kooperācija, un valstij ir jārada likumīgā bāze, lai šī kooperācija varētu veidoties. Latvijā jaunieši arvien mazāk grib palikt laukos. Kooperācija viņus piesaistītu, radītu jaunas darbavietas. Mums ir vajadzīga programma, kas paredzētu darbavietu veidošanu. Laukos dzīvojošajiem nebūt nav jābūt tikai lauksaimniecībā nodarbinātiem. Latvijā par maz ir nelielu ražotņu. Tādas varētu izveidot vidējo zemnieku saimniecību paspārnē. Piemēram, Vācijā katrā ciematiņā ir sava vietējā ražojuma desa. Starp citu, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas starpniecību ir iespējas dabūt kredītu tieši nelauksaimnieciskai ražošanai.
Kā Lauksaimniecības universitātes mācību spēki varētu iesaistīties Latvijas lauku attīstībā?
Pirmkārt, Latvijai nav ilgtermiņa lauku attīstības programmas. LLU spēki par maz ir iesaistīti stratēģijas izstrādāšanā. Otrkārt, runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), diemžēl jākonstatē, ka notiek tikai mēģinājumi ES direktīvas piemērot mūsu apstākļiem, bet netiek formulēti Latvijas specifiskie nosacījumi. Mēs ES uztveram pasīvi. Taču neviena valsts Eiropā neizmanto tikai direktīvas vien, visas, iestājoties ES, nāk ar savām atrunām. Kādi ir mūsu nosacījumi? Lūk, neaptverts darbības lauks!
Nesen sabiedrību satrauca bijušā «Latvenergo» galvenā grāmatveža mīklainā nāve. Vai jums par to ir sava versija?
Man kā fiziķim ir mācīts neapgalvot lietas, ko nevar pierādīt. Šobrīd var konstatēt tikai to, vai Marcinkusam ir bijusi predispozīcija sirds nepietiekamībai. Vai ķermenī ir bijusi lapsenes inde, to vairs nevar noteikt. Ir daudz dažādu vielu, kas var uz cilvēka organismu iedarboties, bet kuru klātbūtni var konstatēt tikai neilgā laikā pēc iedarbības, turklāt ar aparatūru, kādas Latvijā nav.
Kādus sarežģījumus Marcinkusa nāve radīs trīs miljonu lietas izmeklēšanā?
Pirmkārt, tā kaitēs Laventa lietas procesam, kas ir sākts pirmdien, jo Marcinkusam tajā bija jāliecina. Otrkārt, «Latvenergo» lietā. Protams, ka liecības ir pierakstītas, bet, ja citi liecinieki pēkšņi savas liecības maina, vairs nav, kas tās varētu atspēkot. Viņš bija pēdējais dzīvais liecinieks, kas pats savām acīm ir redzējis galvojuma protokola oriģinālu. Izmeklēšanas komisijā neviens nekad to nav redzējis un nezina, kur tas atrodas.
Mani baida tas, ka ap Marcinkusa nāvi var sākties spekulācijas. Ko nozīmē BNS izplatītā ziņa par kādu personu, kurai Marcinkuss pirms nāves it kā sacījis, ka pazaudētos miljonus ieguvušas trīs lielākās partijas? Manuprāt, to, ka kāds atbildību no konkrētām personām cenšas nogrūst uz abstraktām trim partijām. Kāpēc tad Marcinkuss par šīm partijām nav stāstījis prokuratūrā?
Es uzskatu, ka sagaidāmi vēl kādi sabiezinājumi, kas traucēs miljonu lietas izmeklēšanu, jo mūsu pārstāvjiem ap 20. septembri ir jābrauc uz Lihtenšteinu nopratināt apšaubāmā darījuma starpniekfirmu. Ja šī firma atzīs, ka tai ir trīs miljoni (domāju gan, ka tai šīs naudas nebūs), 750 tūkstoši ir jānomaksā nodokļos valstij.
Lihtenšteinas vizītes rezultātā Ģenerālprokuratūra pārkvalificēs šo lietu no dienesta lietu grupas uz citu piesavināšanās organizētā grupā ar iepriekšēju nodomu.
