Vakar Zemkopības ministrijā notika kārtējā Latvijas Zemnieku savienības ministru preses konference.
Vakar Zemkopības ministrijā notika kārtējā Latvijas Zemnieku savienības ministru preses konference. Žurnālistus uzrunāja ekonomikas ministrs Laimonis Strujēvičs, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, ārpus Latvijas izbraukušo kultūras ministri Ramonu Umbliju aizstāja LZS frakcijas priekšsēdis Roberts Dilba.
Zemkopības ministrs Andris Rāviņš runāja par vissāpīgāko zemnieku zaudējumiem nelabvēlīgā laika dēļ. Izlīdzoties ar ārzemēs aprobētu metodiku, aplēsts, ka lauksaimnieki šoruden neiegūs 36,16 miljonus latu. Tāpēc jau arī Saeima atzinusi situāciju Latvijas laukos par ārkārtēju. Un vakar Andris Rāviņš Ministru kabinetā aicināja izdarīt grozījumus šā gada budžetā, lai zemniekiem kaut daļēji atlīdzinātu zaudēto. Pavisam šogad bija apsēts 990000 hektāru, un ministrs uzskata, ka par katru zemniekam jāatmaksā vismaz desmit latu apmēram trešā daļa no zaudētā. Bet zemnieks pie naudiņas tiks tikai tādā gadījumā, ja Saeima atbalstīs grozījumus šā gada budžetā. Kad tas notiks, atkarīgs no Saeimas deputātiem.
Pašlaik laukos nokulti 70 procenti labības lauku, norakti 67 procenti kartupeļu, un tikko sākta cukurbiešu vākšana.
Zemkopības ministrs runāja par Krievijas krīzes ietekmi un solīja rūpēties par Latvijas robežu necaurlaidību vai arī lielākām muitas nodevām, piemēram, olām, kas kaudzēm «ripo» no Lietuvas. Andra Rāviņa runā bija arī citi cerīgi toņi par iespējamu Latvijas pārtikas produktu eksporta kvotu palielināšanu. Patlaban Latvijas intereses Zemkopības ministrijas un piensaimnieku pārstāvji aizstāvot Briselē un esot visai cerīgi, ka 1999. gadā uz ES valstīm varēs vest vairāk piena produktu nekā šogad.
Arī Roberts Dilba runāja par robežas slēgšanu pārtikas produktu ievešanai, lai beidzot Latvijā būtu skaidrība, vai svešie produkti ienāk kā tranzīts, vai kā kontrabanda. Viņš arī uzsvēra valdības pienākumu kompensēt zemniekiem zaudējumus, kas būtu saskaņā ar Lauksaimniecības likuma punktu par cenu paritāti.
Laimonis Strujēvičs informēja par Ekonomikas ministrijas Makroekonomikas analīzes departamentā tapušo Latvijas valsts ekonomikas ilgtermiņa stratēģijas projektu. Tajā Latvijas iespējas skatītas kopsakarībās ar pasaules un Eiropas ekonomiskajiem procesiem laikā līdz 2025. gadam.
L.Strujevičs atbalstot mazo un vidējo biznesu. Patlaban fondā esot pusotrs miljons latu šo problēmu risināšanai reģionos. Diemžēl nākamā gada budžeta projektā šiem mērķiem neesot paredzēts ne santīms.
Lai arī kā dažs cenšas iegalvot, ka krīze Krievijā Latviju neskar, ekonomikas ministra dati rāda citu.
Proti, šogad pirmajā pusgadā eksporta apjoms ir par 10 miljoniem latu mazāks nekā pērn šajā laikā. Kritums sācies martā (atcerēsimies 3. marta piketu pie Rīgas domes) un turpinājies arī 2. ceturksnī, kad mazāk eksportēta gan pārtikas, gan arī mašīnbūves, ķīmiskās un vieglās rūpniecības produkcija. Ekonomikas ministrs uzsver, ka jāmeklē citi tirgi. Cerīgs Latvijai esot Vidusāzijas reģions Kazahija, Uzbekija.
