Ceturtdien «Ziņu» redakcijā uz mūsu laikraksta lasītāju jautājumiem atbildēja 6. Saeimas deputāts un 7. Saeimas deputāta kandidāts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» saraksta Ernests Jurkāns.
Ceturtdien «Ziņu» redakcijā uz mūsu laikraksta lasītāju jautājumiem atbildēja 6. Saeimas deputāts un 7. Saeimas deputāta kandidāts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» saraksta Ernests Jurkāns.
Kāda ir jūsu attieksme pret to, kas notiek saistībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU)?
Augstskolu likums prasa, lai universitātes Satversme tiktu apstiprināta Saeimā. Tas nav izdarīts. Augstskolā notiek lielas izmaiņas, kas nav iestrādātas tās Satversmē. Universitāte līdz ar to darbojas puslegāli. To nevar pieļaut.
Vai RSU līdz ar to gaidāma reorganizācija?
Par statusa maiņu, reorganizāciju vai likvidāciju nav runa. Tikai par lietu savešanu kārtībā atbilstoši likumam. Es nākamnedēļ pats ieradīšos Stradiņa augstskolā. Man žēl, ka šajā jezgā tiek iejaukti studenti. Patiesībā tam visam ir cits zemteksts dažas augstas amatpersonas ir uztraukušās par savu reputāciju un krēsliem, it īpaši rektors, jo viņš kandidē vēlēšanās. Valsts Kontrole ir atklājusi šajā mācību iestādē rupjus finansu pārkāpumus. Sastādītajā aktā ir redzams, ka vairāki simti tūkstošu latu ir iztērēti citiem mērķiem nekā paredzēts.
Kāpēc tik spēcīgai partijai nav līdera?
Kāpēc es nevarētu būt šis līderis, es taču Saeimā esmu DPS frakcijas vadītājs? Paverieties uz «Saimnieka» sarakstu visos apgabalos kandidē ļoti cienījami un populāri cilvēki. Jā, visi vienā līmenī, bet vai tas ir slikti? Vai, piemēram, Šķēles partijā bez viņa paša kāds var ko pateikt? Es uzskatu, ka labāk ir bez līdera, jo tad viens cilvēks neuzspiež savu viedokli visiem pārējiem partijas biedriem.
Kas tur, Saeimā, notiek? Es tās sēdes klausos un nesaprotu: ja zālē ir 50 deputāti, kur ir pārējie? Un kā tas var būt, ka reģistrējoties ir 48 deputāti, bet, kad saskaita balsis, iznāk 53? Brīžam otrādi – reģistrējas 62, bet balso 50. Vai jūs tur kā pa centrālo ielu turp atpakaļ staigājat, vai arī tās balsis pieraksta, kā vajag?
Ieiet zālē un iziet no tās plenārsēdes laikā tiešām ir atļauts. Kādam atnāk apmeklētāji, cits gatavojas uzstāties. Lēmumu var pieņemt, ja balsošanā piedalās vismaz 51 deputāts un 26 nobalso «par». Tā nesakritība skaitļos vei-dojas tādēļ, ka pirms katra balsojuma deputāti nereģistrējas. Dienā ir pāri par 50 balsojumu un tas nebūtu iespējams. Reģistrācija notiek tikai trīs reizes visā plenārsēdes laikā. Mēdz būt, ka deputāts ir piereģistrējies, bet balsošanā nepiedalās. Es pats balsoju vienmēr.
Ar kurām partijām «Saimnieks» domā sadarboties pēc vēlēšanām?
Otrdien arī Valsts prezidents mums to jautāja. DPS ir centriska partija. Mums ir sava nostāja un, valdību veidojot, mēs turēsimies pie trim principiāliem nosacījumiem.
Pirmkārt, privatizācija vismaz ir jāpabeidz valsts un sabiedrības interesēs. Katru iedzīvotāju skar «Latvenergo» privatizācija. Šā uzņēmuma peļņa 1997. gadā bija 16 miljoni latu. Ja šo uzņēmumu privatizē pa daļām un kādam tiek Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, viņam tiek arī 42 50 miljonu lielā peļņa, ko dod šis ienesīgais objekts. Ja «Latvenergo» ir nedalīts, šo kaskādes peļņu var pārdalīt un tā kompensē citu struktūru, piemēram, apakšstaciju, zaudējumus. Kas segs šos zaudējumus, ja struktūras būs sadalītas? Iedzīvotāji, jo tiks palielināts tarifs.
Ja «Latvenergo» normāli funkcionē un tai ir kārtīgs prezidents, padome, valde, tad peļņa var būt daudz lielāka un uzņēmums var pats investēt savā attīstībā, tam nav vajadzīgs Pasaules bankas kredīts 76 miljonu dolāru apmērā, ko grasās ņemt un par kuru būs jāmaksā 13 procenti gadā.
Vismaz mums ir izdevies ierakstīt Enerģētikas likumā pantu, kas noteic, ka Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, elektroaugstsprieguma pārvades līnijas, pazemes gāzes krātuves ir valsts īpašumā.
Otrkārt, valstī, kur notiek sāpīgas reformas, ekonomikai ir jābūt sociāli orientētai. Lai vēl vairāk nepalielinātu sociālo spriedzi, nedrīkst celt tarifus komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģijai, iekams nav paaugstināta minimālā alga un indeksēta pensija. Ir jāpieņem likums, kas noteic, ka komunālie maksājumi nedrīkst pārsniegt 25 30 procentus no ģimenes ienākumiem.
Treškārt, mūsu princips ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Birkavs ir skaisti iemetis cauru cepuri Eiropā un mūs atstājis caurvējā. Mums no Eiropas Savienības ir jāiemācās pareizi strādāt, tirgoties, jāapgūst noteikumi, kas jāzina civilizētai valstij, un ne vairāk.
