Septembrī katru sestdienu redzam kāzu automašīnas ar baltām lentām. Šodien atvērumā viss par to, kas jāzina, gatavojoties kāzām.
Septembrī katru sestdienu redzam kāzu automašīnas ar baltām lentām.
Šodien atvērumā viss par to, kas jāzina, gatavojoties kāzām.
Visvairāk pāru kāzas svin augustā vai septembrī, kad arī daba tērpusies savās skaistākajās drānās un ir īpaši grezna.
Precīzas statistikas nav, bet lēš, ka apmēram puse līgavu, mijot gredzenus, zem sirds nēsā mazu dzīvībiņu, tādēļ ne vienmēr ir iespējams gaidīt dabas skaistākās dienas.
Kad daudzkārt izsapņotā kāzu diena beidzot ir klāt, mēs viens otram solām būt kopā priekos un bēdās, sacīdami «jā» vārdu. Laimes un mīlestības pārņemtais pāris jūtas kā lidojumā un gribas, lai tas nekad nebeigtos, taču dzīve ir nežēlīga, skarba un pārbaudījumu pilna. Statistikas dati liecina, ka visvairāk pāru šķiras pirmajos trijos vai septiņos kopdzīves gados.
Dobelē šogad uz septembri un oktobri laulības reģistrāciju ir pieteikuši ļoti daudz pāru. Tāds precēties gribētāju skaits sen nav bijis. Gandrīz pusei tās būs otrās laulības, bet trešo un ceturto reizi precas ļoti reti.
Laulības – dzimtsarakstu nodaļā
Vismaz mēnesi pirms kāzu dienas jaunajam pārim dzimtsarakstu nodaļā (jūsu vai partnera dzīves vietā) ir jāpiesaka laulību reģistrācija. Likums laulības atļauj no 18 gadu vecuma, izņemot gadījumus, kad ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu precas persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, un laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu.
Dodoties pieteikties, līdzi jābūt: abu dzimšanas apliecībām, pasēm, kā arī medicīniskajai izziņai. LR Civillikuma Ģimenes tiesību daļā ir teikts, ka medicīniskajai izziņai par veselības stāvokli ir jābūt obligāti. Ja šīs nebūs jūsu pirmās kāzas, līdzi jāņem dokuments, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos.
Dzimtsarakstu nodaļā par laulības reģistrāciju jāsamaksā 15 lati.
Likumā noteikts, ka pirms laulāšanās notiek izsludināšana: pie stenda ir jāizliek to pāru vārdi un uzvārdi, kas pieteikuši laulības reģistrāciju. To pašu drīkst darīt zināmu arī vietējam laikrakstam.
Lieciniekiem nav vienmēr jābūt vedējiem. Bieži vien tie ir līgavaiņa divi labākie draugi, var būt abi vīrieši vai sievietes. Laulību laikā juridiskā akta izpilde visiem pāriem ir vienāda, bet par mūziku, dzeju, telpu dekorēšanu katrs pāris var izteikt savas vēlmes. Nevar laulāties jebkurās telpās. Likums paredz, ka laulāšana notiek dzimtsarakstu nodaļā (izņēmums ir slimības gadījums vai kāds cits svarīgs iemesls).
Gredzeni
Jau senā pagātnē bija pieņemts līgavai un līgavainim apmainīties gredzeniem, taču mūsdienās bieži vien tas nenotiek, vēl jo vairāk tādēļ, ka gredzeni nav obligāts nosacījums. Latviešu tautasdziesmā sacīts, ka tautiešam «labo (roku D.D.) devu, ne kreiso», lai ir laba dzīvošana, tādēļ latvieši laulības gredzenu velk labās rokas pirkstā. Ārzemēs uzskata, ka laulības gredzens jānēsā kreisās rokas pirkstā, kas esot tuvāk sirdij. Arvien vairāk pāru izvēlas sudraba laulības gredzenus, kādus kaldināja arī senie latvieši.
Baznīcā
Laulību skaits baznīcā, salīdzinot ar dzimtsarakstu nodaļā noslēgtajām laulībām, ir krietni mazāks. Laulājamo skaitu ierobežo likums, kas paredz, ka abiem jaunajiem pirms laulībām ir jābūt kristītiem un svētītiem. Luterāņu mācītāji jaunlaulāto doto solījumu apstiprina, publiski to izsludina un izlūdzas Dieva svētību. LU teoloģijas docents mācītājs Juris Cālītis sacījis:
Katoļiem laulība ir sakraments, un mācītājs šim solījumam dod Debesu apstiprinājumu un svētību, tādēļ arī šķiršanās pēc tam netiek pieņemta. Luterāņiem laulības pamatā ir draudzība un mīlestība, pēc tam ģimene kā sabiedrības sastāvdaļa. Katoļiem ir otrāda secība ģimene tiek dibināta, lai izpildītu Dieva nosacījumu radīt bērnus, tad laulība kā jūtas un sabiedrības daļa.
Arī baznīcā laulājoties, līgavai un līgavainim ir jābūt pasēm, dzimšanas apliecībām un medicīniskajām izziņām.
«Nē» nav izskanējis
Reizē ar pāri laulības zālē ienāk arī viņu nopietnā vai nenopietnā attieksme pret šo procesu. Ir bijuši gadījumi, kad līgavainis visu laiku smīkņā un viesiem izsaka skaļus komentārus. Tad gan paliek skumji, ka viņš ir tik «nopietni» noskaņots pret savām laulībām. Tik ļoti ir redzamas cilvēku savstarpējās attiecības! Ja līgavai nobirst kāda prieka asara, ir patīkami, ka līgavainis to pamana un steidz savā kabatā sameklēt kabatlakatiņu, ar ko noslaucīt līgavas prieka asaras. Jelgavas dzimtsarakstu nodaļā vēl nav bijis gadījums, kad kāds no pāriem pateiktu «nē» vārdu. Taču gluži kā «ziepju operās» bijuši pāris gadījumi, kad viens no saderinātajiem neatnāk uz laulību reģistrāciju. Satraukta veltīgi savu sirdsmīļoto ir gaidījusi līgava, bijis ir arī otrādi, kad vīlies savā sirdsmīļotajā ir līgavainis.
Jaunais uzvārds
Pārsvarā pāri izvēlas kopīgu ģimenes uzvārdu (visbiežāk par to kļūst vīra uzvārds), ir arī gadījumi, kad vīrs pāriet sievas uzvārdā. Reizēm pēc laulībām var palikt katram savs uzvārds. Likums pieļauj arī dubulto uzvārdu. Ja pāris izvēlas dubulto uzvārdu, tad visos turpmākajos dokumentos ir jābūt abiem uzvārdiem. Šajā gadījumā nosacījums ir, ka otru uzvārdu var pievienot sava meitas vai puiša uzvārda beigās. Ja līgava ir Puķīte, bet līgavainis Kociņš, tad pēc dubultuzvārda sieva būs Puķīte-Kociņa, bet vīra uzvārds būs Kociņš-Puķītis.
Laulības ar ārzemniekiem
Pēdējā laikā šī parādība nav no retajām, jo ārvalstis ir arī Krievija, Lietuva, Igaunija un citas Latvijas kaimiņvalstis. Ārzemnieki Jelgavā laulājas visai bieži, īpaši Krievijas ciemiņi, tikai tādā gadījumā otra saderinātā dzīvesvietai ir jābūt Jelgavā. Ja ir vēlēšanās laulības noslēgt ārzemēs, tad Jelgavā pierakstītajai personai ir jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu un jāaizpilda deklarācija par savu ģimenes stāvokli, kurā jāuzrāda precīzas ziņas par savu otru pusi. Pretī tiek izsniegts apliecinājums, ka personai nav šķēršļu laulības reģistrācijai ārzemēs.
