Grozījumu būtība 1. Grozījumi paredz pārmaiņas naturalizācijas vispārējā kārtībā jeb tā saukto logu sistēmas atcelšanu.
Grozījumu būtība
1. Grozījumi paredz pārmaiņas naturalizācijas vispārējā kārtībā jeb tā saukto logu sistēmas atcelšanu. Turpmāk iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā persona varēs iesniegt tūlīt un uzreiz sākt kārtot arī visus naturalizācijas eksāmenus. Pašlaik dažām personu kategorijām likums atļāva iesniegt pieteikumus tikai no 2003. gada.
Kāpēc tie nepieciešami
Tā sauktā logu sistēma tika noteikta, jo pastāvēja viedoklis, ka daudzi nepilsoņi vēlēsies iegūt Latvijas pilsonību. Taču naturalizācija noris lēni. No 1995. gada 1. februāra saskaņā ar likumu naturalizēties varēja 148000 cilvēku, tomēr tikai ap 7 procenti ir izteikuši šādu vēlēšanos, un pilsonībā ir uzņemtas 9639 personas. Saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem ne tikai daļa, bet visi Latvijai lojālie un latviešu valodu zinošie nepilsoņi varēs pretendēt uz Latvijas pilsonību.
2. Grozījumi paredz, ka to Polijas bijušo pilsoņu iesniegumus, kas vismaz piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, izskatīs ātrāk, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas bijušo pilsoņu iesniegumus. Polijas bijušajiem pilsoņiem būs jākārto visi naturalizācijas eksāmeni, tomēr viņiem nebūs jāgaida 2003. gads.
Tādējādi tiek atjaunots vēsturiskais taisnīgums, jo poļi, tāpat kā igauņi un lietuvieši bija Molotova Rībentropa noziedzīgā pakta upuri. Šie grozījumi ir nozīmīgs solis Latvijas un Polijas starpvalstu attiecībās un ieguldījums okupācijas seku likvidēšanā.
3. Grozījumi paredz, ka turpmāk pilsonībā nevarēs uzņemt personas, kas izdarījušas noziegumus un ir krimināli sodītas.
Līdz ar to tiek stingri noteikts, ka Latvijas pilsonību nevarēs iegūt personas ar kriminālu pagātni.
4. Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijas pilsonībā netiks uzņemtas personas, kas darbojušās Latvijas komunistu savienībā.
Tas izslēdz iespēju, ka Latvijas pilsonību varētu iegūt Latvijai atklāti nelojāli cilvēki. Grozījums nepieciešams, lai, piemēram, tādi, kā tie, kas rīkoja mītiņus Vērmaņdārzā, tur uzstājās pret latviešu valodu un sludināja komunistiskas idejas, nevarētu iegūt Latvijas pilsonību.
5. Grozījumi paredz, ka turpmāk Saeima varēs uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem tikai tādas personas, kas nevar naturalizēties vispārējā kārtībā.
Līdz šim Saeima par īpašiem nopelniem Latvijas labā varēja uzņemt pilsonībā personas gandrīz bez ierobežojumiem. Šobrīd par īpašiem nopelniem pilsonību ir ieguvušas 155 personas. Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu to personu skaitu, kas tiks uzņemtas pilsonībā par īpašiem nopelniem.
6. Grozījumi paredz, ka ar 1999. gada 1. janvāri Latvijas pilsonību varēs iegūt pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušie bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni, ja viņu pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija. Šie bērni Latvijas pilsonību neiegūs automātiski, bet gan individuālā kārtā pēc īpaša iesnieguma. Iesniegumu varēs iesniegt bērna vecāki, ja viņi atbildīs vairākām prasībām un būs vismaz piecus gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā. Bērna vecākiem vienlaikus būs jāapliecina, ka viņi palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. Ja bērna vecāki iesniegumu neiesniegs, bērns pats to varēs izdarīt pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, bet tad viņam būs jāapliecina latviešu valodas zināšanas, kārtojot valodas eksāmenu Naturalizācijas pārvaldē. Pēc 18 gadu sasniegšanas cilvēks varēs naturalizēties tikai vispārējā kārtībā, nokārtojot visus naturalizācijas eksāmenus.
Latvijā nepilsoņu skaits palielinās ar jauniem, pēc neatkarības atjaunošanas dzimušiem Krievijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākie dati, pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā ir piedzimuši pavisam 151500 bērnu, no tiem 88 procenti jeb 133100 ir pilsoņi; 12 procenti jeb 18400 bērnu ir nepilsoņi. Ņemot vērā, ka šie bērni nepilsoņi Latvijas pilsonību neiegūst automātiski, bet pēc īpaša vecāku iesnieguma, visi 18400 nekļūs par Latvijas pilsoņiem. Šāds neliels skaits neapdraud mūsu nacionālo identitāti, mēs panākam ne vien jaunākās paaudzes integrēšanos Latvijas valstī, bet netieši nodrošinām arī šo bērnu vecāku lojalitāti pret valsti. Atšķirībā no pieaugušajiem bērns nav jāpārliecina, ka viņam jāmācās valsts valoda, bet bērnam ir jāiemāca latviešu valoda.
