Latviskie svečturi atgriežas uz altāra Eltišķu baznīcā Lietuvā

Ar Latvijas konsula Šauļos Rūdolfa Puiķa 1938. gadā dāvināto sudraba svečturu atjaunošanu iezīmējās Pļaujas svētku dievkalpojums svētdien Eltišķu luterāņu baznīcā Lietuvā. Svečturi ir atjaunoti, sadarbojoties Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Zemgales Restaurācijas centram un Eltišķu draudzei. To atjaunošanu finansējusi Latvijas vēstniece Lietuvā Solveiga Silkalne, kas arī bija klāt zīmīgajā Pļaujas svētku dievkalpojumā.

Kā teic uzņēmēja Sandra Blūmane, īpaša loma šajā lietā ir “trakajiem Lietuvas latviešiem un viņu pēctečiem”, kuru dzimtas ir saistītas ar Eltišķu draudzi. Starp viņiem ir arī Jelgavā zināmas personības – agrākais LBTU rektors Voldemārs Strīķis, politiķis un vēsturnieks Andris Tomašūns, uzņēmēji Blūmaņi u. c.

Valdis, divi Imanti, Ausma, Zilvija, Spodra – tādi latviešu vārdi ir draudzes locekļiem, kas svētdien Alkišķu ciemā pulcējās luterāņu baznīcā uz Pļaujas svētkiem. Draudzes mācītājs Jozs Mišeiķis liturģijā lietoja gan lietuviešu gan latviešu valodu. Līdzīgi tika runāts pie svētku galda un svečturu prezentācijā, ko veica Jelgavas muzeja pedagoģe Anitra Skalbiņa.

“Loks ir skaisti noslēdzies. Svečturi ir atgriezušies goda vietā,” “Ziņām” sacīja Latvijas vēstniece Lietuvā S. Silkalne. Ekselence uzteic Lietuvas evaņģēliski luteriskās baznīcas, Jelgavas muzeja un Zemgales Restaurācijas centra sekmīgo sadarbību svečturu atjaunošanā. “Svečturi izgatavoti Latvijā un arī atjaunoti Latvijā. Ja ir vēlme sadarboties, tad robeža nav šķērslis,” secina S. Silkalne.

“Ziņas” jau vēstīja, ka R. Puiķa dāvināto svečturu atrašanā un godā celšanā liela nozīme bija Lietuvā dzimušās latvietes inženieres Rasmas Balklavas 2023. gadā izdotajai novadpētnieciskajai grāmatai “Aiz robežas”. Tajā autore autobiogrāfiski stāsta par latviešu apdzīvotajām vietām Lietuvā ap Eltišķiem. Pētot Eltišķu draudzes dokumentus, viņa atrada, ka tāds R. Puiķa dāvinājums ir bijis. Tā atradās arī paši svečturi, kas okupācijas laikā bija kaut kur noslēpti un diemžēl arī bojāti. R. Balklava, kaut esot jau ļoti cienījamos gados, arī bija atbraukusi uz Pļaujas svētku dievkalpojumu Eltišķos.

Svečturu atjaunošana ilga mēnesi. Muzejpedagoģe A. Skalbiņa teic, ka ievērojami ilgāks bija organizatoriskais darbs, svečturus pār valsts robežu pārvedot. Restaurācijas darbus veica Zemgales Restaurācijas centra restaurators Dmitrijs Gordijenko. Jāpiezīmē, ka trīs no svečturu kausiem bija nolūzuši, sudraba virsma nomelnējusi. Taču kādas gādīgas rokas svečturus bija pārklājušas ar vasku, kas relikviju pasargāja no ārējās iedarbības.

Pļaujas svētkos draudzes locekļi bija sanesuši arī dārzos izaudzētos ķirbjus, sīpolus, ķiplokus, latviskos rakstos adītus cimdus un zeķes. Dažus kilometrus no Eltišķu baznīcas dzīvojošais Imants Šteinbergs “Ziņām” stāstīja, ka beidzamajos divos gados ap viņa mājām sabūvēti vairāki desmiti vēja ģeneratoru. Kaimiņš, kas dzīvo kilometra attālumā no vēja ģeneratora, par tādu ainavas pārveidošanu saņemot kompensāciju. Viņa māja esot dažus metrus tālāk, tādēļ kompensācija nepienākas. Citādi vēja ģeneratoru dēļ esot “ne labi, ne slikti”. Savukārt draudzes locekle Spodra Bogavičiene stāstīja, ka savulaik vadījusi Akmenes rajona Latviešu biedrību. Latviešu valodu viņa iemācījusi arī dēlam Valdim. “Mans vecvectēvs bija starp Eltišķu baznīcas cēlājiem 1861.–1865. gadā. Tolaik dievnamā bija ap pieciem tūkstošiem draudzes locekļu, tagad ievērojami mazāk, bet mēs vēl aizvien esam latvieši,” teica Spodras kundze. Draudzes locekle Zilvija Siliene, kas dievkalpojumā daudz tulkoja no latviešu uz lietuviešu valodu, lepojas, ka viņa ar māsām ir latviete Lietuvā jau ceturtajā paaudzē. Latvijā viņām varētu būt radi ar uzvārdiem Zentelis un Miļūns. To viņai noskaidrot būtu interesanti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.