Tad mēs viņus “divsimtojām”, teica ukraiņu karavīrs, kad stāstīja par kādu kauju ar iebrucējiem. Divsimtojām – tas šajā sarunā bija sinonīms vārdam “nošāvām” vai “nogalinājām”. Taču divsimtojām neskan tik baigi, vai ne? Gandrīz vai datorspēle, kur galvenajam varonim ir vairākas dzīvības. Divsimtais jeb divsimtā krava – tas ir apzīmējums mirušajiem, kuru ķermeņus pārved no punkta A uz punktu B. Tāds apzīmējums ir vismaz no padomju armijas laikiem, kad ukraiņi un krievi dienēja vienā armijā. Ukraiņi to ir pieņēmuši arī tagad, kad pret Krievijas armiju un teroru ir jāaizstāvas.
Dnipro mēneša laikā reizes trīs redzēju busiņus ar uzrakstu “200”. Kādā šķērsielā netālu no vienas slimnīcas manīju tipveidā marķētus divus gaišus kravas busiņus ar uzrakstu “Uz vairoga!”. Ar tiem veda karā kritušos. Zināms sengrieķu karavīriem veltīts teiciens “Ar vairogu vai uz tā!”. Tā karavīriem tika novēlēts, ejot karā. Ja karavīrs atgriezās ar vairogu, tas nozīmēja, ka viņš ir sveiks un vesels. Bet uz vairoga cīņu biedri nesa kritušos varoņus.
Jau cerīgi izklausās vārds “trīssimtais”. Ja kāds teica: “Es biju “trīssimtais”, tad skaidrs, ka karavīrs bijis ievainots vairākas reizes un visdrīzāk jau dzīvos tālāk. Ukrainas armijā 95% no ievainotajiem izdzīvo. Tādu statistiku kaut kur pa ceļam lasīju, tomēr internetā šādu atziņu vairs neatrodu. Tik tālu būtu skaidrs, ka ievainotais ir bijis vesels, varbūt pat veselīgs cilvēks. Vesels kā rutks! Vienīgi ievainojums. To izārstēs, un viss būs labi, vai ne?
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.