Vakar Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komiteja atkārtoti noraidīja cukura vietējā tirgus aizsardzības pasākumus.
Vakar Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komiteja atkārtoti noraidīja cukura vietējā tirgus aizsardzības pasākumus.
Cukura ražotāji kopā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem un «Saimnieka» frakcijas atbalstu pie šī jautājuma strādājuši veselu gadu un Saeimas komitejai iesnieguši projektu par ievedmuitas paaugstināšanu baltajam cukuram. Kad par Latvijā ievesto baltā cukura tonnu jāmaksā 200 USD, bet Eiropas valstīs 350 USD, tas būtu pat ļoti pieņemami. Norādot uz agrāk ar Eiropu noslēgtiem līgumiem par ievedmuitas nepaaugstināšanu, projekts noraidīts.
Pēc tam komanda ar ražotājiem priekšgalā izstrādājusi akcīzes nodokļa projektu. Vietējam cukuram tas būtu santīms par katru kilogramu. Ievestajai produkcijai pieci santīmi. Arī šoreiz, aizbildinoties ar protekcionismu, projekts noraidīts.
Krājumos jau nonāk jaunās ražas cukurs, bet vēl nerealizētas glabājas 7000 tonnas Latvijā pagājušajā gadā saražotās produkcijas. Ar katru gadu sašaurinās noiets vietējā tirgū. Par tonnu vai pusotru mēnesī vēl nevarētu gausties. Taču, kad šajā augustā cukura patēriņš saruka uz pusi salīdzinājumā ar 8000 tonnu tajā pašā laikā pērn, jāsāk uztraukties. Acīmredzot, tas notiek uz kontrabandas rēķina. Un ne jau tikai ražotājiem vien būtu jāsatraucas. Vietējais tirgus un pašu darbarūķis aizsargājams augstākā līmenī. Nedrīkstētu nerēķināties ar pasaules norisēm un cukura pārprodukciju tā lielražotājvalstīs. Diemžēl Latvijā vietējās produkcijas aizsardzība, kā apliecina vakardienas nostāja, atstāta pašu ražotāju ziņā. Kā tai teicienā slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā. Tad prieks par vareno ražu var pārvērsties problēmās.
