Latvijā pazīstamā firma «Profarm» kopā ar holandiešu firmu «Kiers» un Lauksaimniecības konsultāciju centru rīkoja mācību braucienu uz Holandi.
Latvijā pazīstamā firma «Profarm» kopā ar holandiešu firmu «Kiers» un Lauksaimniecības konsultāciju centru rīkoja mācību braucienu uz Holandi, lai Latvijas speciālisti iepazītos ar tilpumainās un koncentrētās lopbarības izbarošanu govīm, kā arī ar govju un cūku turēšanas tehnoloģijām. Teorētiskās mācības mijās ar fermu un rūpnīcu apmeklējumiem.
Laukos strādā izglītoti saimnieki
Nīderlande ir mazāka par Latviju, bet tajā ir vairāk nekā 16 miljoni iedzīvotāju. Šo valsti pazīstam ne tikai kā tulpju, gladiolu un liliju, bet arī kā lopkopības tradīcijām bagātu zemi.
Lopkopības produkciju šeit ražo ļoti intensīvi, tiek izmantotas pašas progresīvākās tehnoloģijas, 85 procentiem Holandes fermeru ir lauksaimnieciskā izglītība. Saimniecības ir specializējušās kādā no nozarēm, un skolu tīkls izveidots atbilstoši apvidus specializācijai.
Deviņas tonnas piena no govs gadā
Govju skaits vienam fermerim ir dažāds no 50 līdz pat 900. Pārsvarā tiek turētas Holandes melnraibās vai sarkanraibās šķirnes govis. Vidējā produktivitāte 8500 9600 kilogramu piena gadā ar tauku saturu 4 4,2 procenti un 3,35 3,45 procentiem olbaltumvielu.
Govis tur nepiesietas viegla tipa mītnēs, kur pretējās sienas ir vaļējas, lai dzīvniekiem pietiktu svaiga gaisa. Govis slauc zālēs. Lielajās fermās slauc trīsreiz dienā ar 21 stundas nepārtrauktu slaukšanas ciklu. Darba ražīgums ir ļoti augsts. Tā, 900 govis apkopj, baro un slauc tikai astoņi cilvēki. Līdz ar to gadā uz vienu strādājošo tiek saražots vairāk nekā miljons litru piena.
Piens nudien ir govij uz mēles
Govis baro ar sasmalcinātu barību, kurā apvienoti visi vajadzīgie komponenti. Maisījumus veido no kukurūzas un zāles skābbarības, kam pievieno salmus, sojas un rapša spraukumus, kā arī citrusaugu un minērālu piedevas. Plaši izmanto cukurbiešu graizījumus, alus drabiņas un kartupeļu šķiedeni. Maisījumos tiek izmantoti arī sodēti graudi. Ar sodu apstrādātos graudos pieaug proteīna daudzums, ir vieglāk sašķelt grauda apvalku un izmantot barības vielas.
Graudu mitrums pie sodēšanas var būt 25 procenti, un tos var uzglabāt pat gadu.
Barības komponentus sasmalcina un sajauc «Keenan» firmas maisīšanas agregātā, ar svariem.
Holandieši uzskata, ka, izmainot barības padevi un pārejot uz pilnīgi samaisītu barības komponentu izēdināšanu, izslaukumu var palielināt par 2000 kilogramiem piena no govs gadā.
Teļu baro dators un automāts
Liela uzmanība tiek veltīta teļu audzēšanai. Sākumā tie tiek turēti pa vienam speciālās būdiņās ārpus fermas uz asfaltēta laukuma ar bagātīgu salmu pakaišu kārtu.
Divas nedēļas vecus tos sāk turēt grupās un baro ar piena aizstājēju ar pupu no spainīša, kas pievienots barības automātam. Teļš pienu var saņemt četrreiz dienā. Kakla siksnā ir raidītājs, kas savienots ar datoru un barības automātu. Līdz ar to teļš pats izvēlas, kad pamieloties ar garšīgo dziru.
Cūku turētājiem draud bankrots
Šajā nozarē patlaban Holandē ir krīze. Iepriekšējos gados cūkas izkāva mēra dēļ, bet tagad valdība ir pieprasījusi triju gadu laikā samazināt cūku skaitu par 25 procentiem. Tas saistīts ar ekoloģisko situāciju valstī un ES noteikumiem par cūku turēšanu. Daudziem fermeriem tādēļ draud izputēšana.
Progresīva tehnoloģija – ikdienas prasība
Holandē cūkas lielākoties tiek turētas uz spraugu grīdām, iegūstot šķidrmēslus. Tos uz lauka nedrīkst izvest no septembra līdz martam. Katra cūku grupa tiek turēta nelielā sekcijā: sivēnmātes zīdītājas pa astoņām līdz desmit, nobarojamās cūkas pa simts. Tas tāpēc, lai nodalījumu īsākā laikā varētu piepildīt un pēc tam visu vienlaicīgi atbrīvot tīrīšanai. Sivēnmātes zīdītājas vairumā fermu tiek fiksētas ar metāla režģa palīdzību. Tādu variantu varēja redzēt arī izstādē «Vecauce ’98». Šādā gadījumā aizgalda lielums ir 4,5 kvadrātmetri (brīvi turot 7,5 kvadrātmetri), un ražošanas platība tiek izmantota ļoti intensīvi.
Spraugu grīdas ir samērā dārgas, taču tām ir 10 18 gadu garantija.
Mums bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām lopbarības ražošanas kompānijām «Koudijs», kur ražo gatavu kombinēto spēkbarību dažādām lopu sugām, kā arī gatavo premiksus un koncentrātus. Rūpnīcai ir moderna laboratorija, kur vietējā patēriņa lopbarības partijas paraugi tiek glabāti trīs mēnešus, bet eksporta pusgadu.
Lopkopim ir kur mācīties
Cūkkopības mācību ferma, kādu redzējām mācību centrā, mums ir vēl visai tāls sapnis. Cūkas tiek turētas, parādot dažādus aizgaldu veidus, ēdināšanas, kūtsmēslu izvākšanas un ventilācijas sistēmas. Katrs apmeklētājs var visu izzināt un izvēlēties sev piemērotāko.
Sivēnus no cūkām Holandē atšķir 26 28 dienu vecumā, kad tie sver deviņus līdz desmit kilogramus. Metienā dzimst 11 sivēnu. Kuilīšus kastrē trešajā ceturtajā dienā.
Ja kāds no mūsu zemniekiem par holandiešu saimniekošanu vēlas uzzināt ko vairāk, zvaniet uz konsultāciju biroju. Mēs sākam arī semināru plānošanu ziemai, tādēļ gaidām ierosinājumus. Nāciet, zvaniet 3050555.
