
Apritīga lauksaimniecība ir pieeja saimniekošanai, kurā pēc iespējas pilnvērtīgāk tiek izmantoti visi saimniecībā pieejamie resursi. Tā balstās aprites ekonomikas principos – viss, kas rodas saimniekošanas procesā, var kļūt par vērtīgu izejvielu vai resursu citam procesam. Tas var nozīmēt gan ražošanas blakusproduktu izmantošanu, gan barības vielu apriti pašas saimniecības ietvaros, gan gudru pieeju enerģijas, augsnes un bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai.
Praksē tas bieži nozīmē vienkāršu, bet pārdomātu saimniekošanu – skatīties uz to, kas jau ir pieejams saimniecībā, un meklēt veidus, kā šos resursus izmantot pilnvērtīgāk. Tas palīdz samazināt izmaksas, atkarību no ārējiem resursiem, mazināt atkritumu apjomu un tajā pašā laikā radīt lielāku pievienoto vērtību saimniecībā saražotajam. Latvijā arvien vairāk saimniecību prakses rāda, ka apritīga saimniekošana var būt gan praktiska, gan ekonomiski pamatota, vienlaikus palīdzot saglabāt dabas vērtības.
To labi ilustrē vairākas Latvijas saimniecības, kur aprites pieeja tiek izmantota ikdienas darbā.

Zīmols “NEGANTIgardi” – no ganībām līdz galdam bez liekiem zudumiem
Gunāra un Artūra Vīgantu saimniecība ir piemērs tam, kā aprites principi strādā praksē. Saimniecībā lielāko daļu teritorijas aizņem dabiskie zālāji. Tos uztur gaļas liellopi – noēdot augus pakāpeniski, mēslojot un palīdzot sēklām izsēties. Visu liellopiem nepieciešamo lopbarību saimniecībā sagatavo uz vietas.
Liellopu gaļas ražošana un pārstrāde tiek organizēta tā, lai no katra dzīvnieka tiktu izmantots maksimāli viss. Gaļa tiek pārstrādāta dažādos produktos, savukārt kauli izmantoti buljona gatavošanai. Domājot par produktu piegādi, tiek vērtēta arī iepakojuma ietekme uz vidi – piemēram, uz Vāciju produkcija tiek sūtīta termoizolētās presētu salmu kastēs, kas ir kompostējamas vai izmantojamas kā pakaiši. Gaļas sadales ceha iekārtu darbināšanai tiek izmantota uz vietas ražotā saules enerģija, kas palīdz saimniecībai ilgtermiņā strādāt efektīvāk un videi draudzīgāk.

Lauku sēta “Kliņģeri” – saimniekošana saskaņā ar dabu
Lauku sētā “Kliņģeri” Berku ģimene attīsta aitkopības saimniecību, kur resursu aprite lielā mērā notiek pašas saimniecības ietvaros. Saimniecībā audzētie graudi un siens tiek izmantoti ganāmpulka barošanai, bet gaļa, labība un dārzkopības produkti – pašu pārtikai un mājražojumiem.
Berku ģimenes saimniekošana balstīta bioloģiskās lauksaimniecības un permakultūras principos. Tiek saglabāti un atjaunoti bioloģiski daudzveidīgie zālāji, bet kūtsmēsli un citas bioloģiskās atliekas tiek kompostētas un izmantotas augsnes auglības uzlabošanai. Laistīšanai tiek izmantots uzkrātais lietusūdens, savukārt putnu ganāmpulks palīdz ierobežot kaitēkļus. Saimniecībā tiek audzēti arī mantojuma kultūraugi un uzturēta augu kolekcija sēklu ieguvei, bet uz lauka tiek īstenota augu seka un izmantoti zaļmēslojuma augi.

Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” – dārzeņi un komposts vienotā apritē
Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” Bauskas novadā ir viens no piemēriem daudzveidīgai un videi draudzīgai dārzeņkopībai Latvijā. Te ir koncentrēta gan bioloģiskā lauksaimniecība, gan tehnoloģiskā jaunrade, gan radoša pieeja resursu apritei.
Saimniecībā īpaša nozīme ir kompostam – tas tiek veidots no augu atliekām un izmantots dārzeņu audzēšanā. Tā tiek nodrošināta dabiska barības vielu aprite. Šāda pieeja ļauj samazināt nepieciešamību pēc minerālmēsliem un vienlaikus maksimāli izmantot visu, kas saimniecībā tiek izaudzēts. Katrs produkts tiek izmantots pēc iespējas pilnvērtīgi, samazinot zudumus un palielinot kopējo saimniecības efektivitāti.
“Mazbungu” piemērs parāda, ka apritīga saimniekošana var būt vienkārša savā būtībā, bet ļoti nozīmīga rezultātos.

SIA “Sita Nature Park”: zāles biomasa kā resurss augsnes atjaunošanai
Jurija Prokofjeva saimniecība “Sita Nature park” atrodas Natura 2000 teritorijā, dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene”. Lielu daļu teritorijas aizņem palieņu pļavas – bioloģiski vērtīgie dabiskie zālāji, kas regulāri applūst. Šeit ir gan briežu dārzs, gan tiek audzēti gaļas liellopi, lai atjaunotu un uzturētu dabiskos zālājus. Šo palieņu zālāju apsaimniekošana ir izaicinājums lauksaimniekam, turklāt Jurija pļavas ir putnu biotops, tāpēc tās drīkst pļaut tikai vasaras beigās, kad putni izligzdojuši, bet tad iegūtais siens vairs nav izmantojams lopbarībai.
Ko darīt ar mazvērtīgu sienu? Kā to pārvērst resursā ar pievienoto vērtību? Jurijam radās ideja no zāles biomasas ražot granulas. Tās izmantojamas pakaišiem liellopu novietnēs, bet pēc tam – kā dabīgs augsnes mēslojums. Tas ļauj samazināt ķīmiskā mēslojuma lietošanu un uzlabot augsnes veselību aramzemē. Vienlaikus, nopļaujot un savācot zāli palieņu zālājos, tur tiek saglabāta un atjaunota bioloģiskā daudzveidība.
Vēl vairāk – Jurijam sadarbojoties ar Latvijas Dabas fondu, tapa projekts LIFE UpcyclingGrass, kur zāles biomasas granulas apstrādājot ar mikroorganismiem, tās kļūst par izejvielu jauniem, dabai un klimatam draudzīgākiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem. Līdz šim neizmantots resurss kļūst par vērtīgu aprites sistēmas daļu.

Zemnieku saimniecība “Kalna Rubeņi” – gaļas liellopu audzēšana ar pilnvērtīgu resursu izmantošanu
Rūdolfa un Agneses Medeņu saimniecībā tiek audzēti Hereford šķirnes liellopi un apsaimniekoti plaši dabiskie zālāji, kas nodrošina lopbarību visa gada garumā. Saimniekošanā tiek ievērots princips – izmantot visus pieejamos resursus pēc iespējas pilnvērtīgi, samazinot zudumus visos saimniekošanas posmos.
Saimnieki neredz vajadzību pirkt un lietot minerālmēslus, jo lētāk un vieglāk ir izmantot kūtsmēslus, veidot kompostu un iestrādāt to augsnē, tā uzlabojot augsnes auglību. Liellopi visu sezonu uzturas ganībās; tie ir gan dabisko zālāju uzturētāji, gan saimniecības ienākumu avots. Kalna Rubeņos ir savs gaļas pārstrādes cehs, kur no liellopa tiek izmantots praktiski viss – no gaļas top desas, kupāti un pelmeņi, kauli tiek pārdoti, tāpat arī gaļas atgriezumi – cilvēki tos pērk saviem četrkājainajiem draugiem. Pielietojums atrasts arī liellopu taukiem, kas parasti tiek izmesti atkritumos, – Agnese no tiem radījusi kosmētikas produktus – lūpu balzāmu, ķermeņa sviestu un skrubjus.
Medeņu ģimene savā saimniecībā visur saskata iespējas – viss, kas pieejams vai rodas saimniekošanas procesā, tiek uzlūkots kā resurss, no kura var gūt vērtību.
Kopīgais – pārdomāta resursu izmantošana
Lai gan katra saimniecība strādā savos apstākļos un ar atšķirīgu saimniekošanas modeli, tās vieno līdzīga pieeja – vēlme pilnvērtīgi izmantot savā saimniecībā pieejamos resursus. Apritīga lauksaimniecība bieži sākas ar vienkāršiem risinājumiem – kompostēšanu, barības vielu apriti, vietējo resursu izmantošanu vai pārdomātu enerģijas lietojumu.
Šāds saimniekošanas modelis apvieno ekonomisku ieguvumu ar dabas saglabāšanu – stiprina saimniecību noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabo augsnes veselību un veicina bioloģisko daudzveidību. Pieredze rāda, ka aprites pieeja nav viena konkrēta metode – tā var izpausties dažādos veidos, taču visos gadījumos tās pamatā ir pārdomāta un ilgtspējīga attieksme pret resursiem, kas saimniecībā jau ir pieejami.
Materiāls sagatavots ar Latvijas Dabas fonda atbalstu, projektā “LIFE UpcyclingGrass: Tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai” (101114335 – LIFE22-CCM-LV-LIFE). Latvijas Dabas fonda vadītais projekts “LIFE UpcyclingGrass” ir apritīgas lauksaimniecības piemērs, kā mazvērtīgu sienu no dabiskajiem zālājiem iespējams pārstrādāt jaunos, klimatam un dabai draudzīgākos lauksaimniecības un mežsaimniecības produktos. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.
Līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Izteiktie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) paustie un neatspoguļo Eiropas Savienības vai CINEA nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrēja iestāde nav atbildīga par materiālā pausto.
Pēteris komentē:
Pirmdien taksometru vadītāji protesta akcijā slēgs Rīgas, Daugavpils un Jelgavas centrus
Par ko cepiens! Kopti , jauni transporta līdzekļi, paši taksisti kā no skatloga, un bez BOLT, uz priekšu. Bet te, sapuvušas nojātas miskastes, smirdīgi, valodu nepārzinoši taksisti! īsti vēl neesmu[...]
Zane komentē:
Būt par bibliotekāru ir misija
Vai savējo vilkšana iekšā ir misija?
Pēteris komentē:
Jelgavā augstskolas dienesta viesnīcā dažu minūšu laikā nodzēsts neliels ugunsgrēks virtuvē
90" ugunskuru istabiņā uz grīdas kurinājām, neviens neko neteica, pat "pažarniekus" nesauca! Pa logu lidojošu gruzdošu dīvānu ar īpaši nerespektēja, tik cik dekāns pirkstu smaidot pakratīja! Ka LLT,[...]