Izstāde, kas rada telpu domām

Ko Jelgavas māksliniekiem nozīmē brīdis pārdomām? Vai tā ir apzināta pauze, lai pārdomātu par savām izvēlēm, sajūtām un dzīves virzību? Varbūt brīdis pārdomām ir iedziļināšanās sevī, patiesības meklējumi vai asprātīgs risinājums, kad ierastas ikdienas lietas un ieraudzītais rosina uz esības meklējumiem?

Līdz 31. maijam Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ir apskatāma Jelgavas Mākslinieku biedrības ikgadējā pavasara izstāde ar nosaukumu “Brīdis pārdomām”, kurā piedalās 52 mākslinieki. Jelgavas kultūrtelpā biedrības kopizstāde ir viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem, kas tradicionāli notiek pavasarī.

Daudz apmeklētāju un mākslas daudzveidība
Izstādes atklāšana pulcēja lielu skaitu ciemiņu, mākslinieku un mākslas mīļotāju, un muzejam tas patiešām bija liels notikums – tik daudz patiesi ieinteresētu cilvēku vienkopus! Daudzo ciemiņu skaitu savā atklāšanas runā atzīmēja gan Marija Kaupere, muzeja direktores vietniece darbam ar sabiedrību, gan Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Brancis. Iespējams, ka arī tas ir brīdis pārdomām, kad jelgavnieki, pilsētas ciemiņi un paši mākslinieki intuitīvi jūt to, kur viņiem ir jābūt klātesošiem un ka šī izstāde ir jāredz.

“Brīdis pārdomām”, salīdzinot ar divu iepriekšējo gadu biedrības izstādēm, ir ienesis svaigas un spēcīgas vēsmas, atklājot mākslinieku skatpunktus, kas, ietiecoties dabas norisēs, cilvēku portretos un abstraktos risinājumos, attēlo brīdi pārdomām. Ekspozīcijā pārstāvēti daudzi vizuālās mākslas veidi – glezniecība ar eļļu, akvareli un pasteļiem, zīmējumi, fotogrāfija, kolāža, tekstils, keramika, šamots un asamblāžas. Darbos vērojamas vitrāžas, jauktās un autortehnikas. Ekspozīcija apvieno mākslinieku agrāko gadu un pašus jaunākos, šī gada, darbus, sniedzot plašu ieskatu biedrības daiļradē psiholoģiskas, apcerīgas un empātiskas tēmas risināšanā.

Darbu izvēle un atzinīgais vērtējums
Jelgavas Mākslinieku biedrības izstāde muzejā notiek jau 55. reizi. Šogad piedāvāto darbu skaits pārsniedza to izvietošanas iespējas ekspozīcijā. “No katra autora izvēlējāmies to labāko,” stāsta M. Brancis. “Katrs mākslinieks varēja iesniegt trīs darbus. Plašais piedāvājums un atlases iespējas veicināja pārliecinošas ekspozīcijas izveidi. Izstāde ir stipra – te sanāk kopā labākie darbi, un tas ir kā labs koris. Drīz sāksies pieteikšanās Ģederta Eliasa balvai, un cerams, ka mākslinieki būs tikpat centīgi.”

Izstādes atklāšanā piedalījās un atzinīgus vārdus veltīja arī Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis: “Brīdis pārdomām ir ļoti vajadzīga nodarbe. Tā ir domu sakārtošana. Lēmumu pieņemšana. Svarīgs laika nogrieznis. Jelgavas māksliniekus pazīst un viņu aktivitāti novērtē. Jelgavas Mākslinieku biedrība tiek slavēta kā aktīva un darbīga.”

“Izstādes nosaukums ir zīmīgs,” teic M. Kaupere, “šī ir laba mākslas izstāde. Pie katra darba ir ko padomāt un ir ko apskatīties.”

Dabas raisītās emocijas
Mākslinieki bieži smeļas iedvesmu apkārtējā pasaulē, jo tā piedāvā neizsmeļamu formu, krāsu un noskaņu bagātību, ko grūti racionāli izdomāt. Daba ir pilna ar struktūrām un ritmiem – gaismas maiņu, gadalaikiem, tekstūrām un kustībām. Šie aizraujošie un mākslinieciskie redzējumi vērojami izstādes ekspozīcijā.

Linda Freiberga savās gleznās “Brīdis pirms” un “Divi pie upes” ar dabas tēliem radošā versijā ir gleznojusi sajūtas, ko rada pārdomu brīdis, – iekšējās pasaules meklējumus, klusuma mirkli pirms pārmaiņām, vēlēšanos atrast sevi un saprast pasauli, pārejas punktu starp pagātni un tagadni, simbolisku robežu, kur viss vēl ir iespējams. Brīvā interpretācijā ir radītas gleznas, ko raksturo pārliecinoši un ritmiski otas triepieni, saglabājot saikni ar kaut ko visiem pazīstamu. Izstādes viens no raksturīgākajiem un plašāk atveidotajiem motīviem ir iekšējās pasaules atklāšana ar dabas tēliem. Tas jūtams arī tekstilmākslā – Mārītes Leimanes darbā “Noskaņa” un Vitas Makras gobelēnā “Ezis”.

Kate Seržāne pasteļgleznā “Briedums” attēlojusi tikai vienu elementu – pēc vasaras novāktu sīpolaugu ar kaltēt sākušām lapām, kas daudzskaitlīgā atkārtojumā attēlots estētiskā un apcerīgā krāvumā, kad katra auga stumbrs un lapas vijas kā domu līkloči un sīpoli sniedz vēstījumu, ka pēc laika, pēc pārziemošanas nākamajā pavasarī viss turpināsies. Sīpoli, kas gleznā ritmiski sarindoti vienā līnijā, ir kā simbols, kas stāsta par pārziemošanu gan augam, gan cilvēkam, kad dzīve turpināsies arī pēc klusuma pauzes.

Ulda Zutera gleznā “Ludzā. Maijā” ir attēlotas pilsdrupas ar laika izgrauztām acīm, caur kurām spoguļojas debesis, atgādinot, ka laiks ir cilvēka dzīves noteicējs. Ziedošā pļava tuvplānā stāsta par šī brīža spilgtumu, nozīmību un neatkārtojamību, bet tas, kas notiek drupās un aiz tām, ir mūžības un bezgalības apliecinājums cilvēka dzīves jēgas plūdumam un nebeidzamiem meklējumiem.

Jelgavas mākslinieki savos darbos fiksējuši dabas raisītās emocijas – gaismas un ēnas spēli, krāsu nianses, tēlu metaforas. Doma un ideja tiek atklāta, nepasakot to tieši, bet radot mieru, spēku, prieku, meklējumus, melanholiju vai apbrīnu. Mākslinieki savas sajūtas ir pārvērtuši vizuālās formās, nezaudējot dabas dzīvīgumu un autentiskumu.

Abstrakciju eksistenciālās fantāzijas
Konkrēti un nekonkrēti, tieši un vispārīgi, temperamentīgi un mierīgi, spilgti un mēreni – ļoti dažādi par cilvēku un viņa dzīves jēgu apkārtējā pasaulē uzrunā gleznās iestrādātie krāsu laukumi, līnijas un tēli.

Cilvēks kā iekšējo pārdomu centrs attēlots Raimonda Līcīša gleznā “Pelnrušķīte”, kur sievietes tēls brīviem un ekspresīviem triepieniem stāsta par saraustīto un tai pašā laikā ļoti bagāto un moderno sievietes dzīvi, kas domās aizķērusies pasaku valstībā, atstājot vietu pārdomām, cik ļoti mēs esam atkarīgi cits no cita. Katrīnas Valentīnas Tračumas “Kādu dienu es kļūšu par daļu no tavas pasaules” izceļas ar jaudīgu vēstījumu, kur reālais saplūst ar nereālo un fiziski redzamais ar neredzamo.

Aļonas Prokofjevas “Dvēseles mirdzums” ir poētisks un simbolisks darbs, kas vēsta par pozitīvu, gaišu un vibrējošu iekšējo pasauli sajūtu līmenī, kad ar krāsu un formu palīdzību ir panākts mirdzuma un prieka efekts. Atšķirīgas sajūtas izstādē ienes Ritmas Zikmanes-Lagzdiņas pasteļgleznas “Ceļš no Strazdes uz Laucienu” un “Spāres ezers”, kur tumšās un spēcīgās krāsās izcelta emocionālā intensitāte. Viņas darbos pasaule ir neprecīza, tas ir iekšējās pasaules attēlojums ceļā uz nezināmo.

Izstādē redzamā abstraktā māksla neuzspiež vienu “pareizo” nozīmi. Tā katram rosina saskatīt ko citu, balstoties savās sajūtās un pieredzē. Darbi ir brīvi visos to elementos – saturā, formā, krāsās un kompozīcijā –, tikai to visu tēma ir vienojoša – tas ir brīdis pārdomām.

Ļoti maigās un mīļās formas
Ievas Jurkas akmens masā un šamotā veidotā “Roņu sala” un Elitas Šmēdiņas akmens masā un stiklā veidotie “Oļi manā dārzā zied” uzsver estētisku formu plūdumu. Apbrīnojami, ka akmens masa var izraisīt tik lielu siltuma, tuvības un maiguma sajūtu. Tie ir emocionāli darbi, kas sniedz vēstījumu par vizuālu līdzsvaru, radot mierīgu un draudzīgu iespaidu. Roņu stāsts ir naratīvs par bezierunu uzticēšanos, un oļi mākslinieces dārzā ir kā spēle un lietu kopīga satikšanās. Virsmas ir gludas, noapaļotas, radot vēlēšanos tās glāstīt, paņemt rokās un samīļot.

Izstāde rosina domāt
“Brīdis pārdomām” ir atraisījis Jelgavas mākslinieku brīvību. Spēja domāt ārpus ierastā un neierobežot sevi ar reālismu ir mudinājusi gleznot oriģinālas idejas. Pārdzīvotais, ieraudzītais un saprastais ir kļuvis par impulsu mākslai. Ekspozīcija nav tikai darbu skate, bet drīzāk pieredze, kur katrs mākslas darbs rosina domāt, just un interpretēt redzēto savā veidā. Darbi rosina apstāties un aizdomāties par dzīves jēgu, emocijām un ikdienas notikumu nozīmi.

Izstāde “Brīdis pārdomām” ne tikai rāda mākslu, bet arī rada telpu domām. Tā atgādina, ka dažreiz svarīgākais ir vienkārši apstāties un paskatīties uz pasauli uzmanīgāk un dziļāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.