Soli pa solim: kāda ir pareizā rīcība, ja kaķim vai sunim ir piesūkusies ērce

Latvijā ērču aktivitātes sezona ilgst no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim, radot pastāvīgu apdraudējumu mājdzīvnieku veselībai. Šie parazīti pārnēsā bīstamas infekcijas, kas var skart arī cilvēkus, ja mīluļa kažokā ienesta ērce nejauši nonāk uz saimnieka ādas. Lai maksimāli mazinātu slimību ierosinātāju nokļūšanu asinsritē, izšķiroša nozīme ir tūlītējai un metodiski pareizai parazīta noņemšanai tūlīt pēc tā pamanīšanas.

Par to, kā pareizi un droši noņemt sunim vai kaķim piesūkušos ērci un kādos gadījumos mājdzīvniekam ir nepieciešama apskate veterinārajā klīnikā, vairāk stāsta Dino Zoo Pasaule eksperte, veterinārārste Kristīne Dumpe – Siļķe.

Kā droši noņemt ērci mājdzīvniekam?

Ja sunim vai kaķim ir piesūkusies ērce, tā ir jāizņem pēc iespējas ātrāk, izmantojot speciālu pinceti vai ērču izvilkšanas rīku. Operatīva rīcība ir svarīga, jo pētījumi liecina, ka slimību ierosinātāji parasti nonāk asinsritē tikai pēc noteikta laika, kad parazīts jau ir sācis baroties. Droša ērces izņemšana sākas ar pareizu satveršanu – tā jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai, izvairoties no ērces vēdera daļas saspiešanas.

Pēc tam, kad tas izdarīts, ērces noņemšana jāveic ar vienmērīgu, lēnu vilcienu uz augšu, bez straujām kustībām vai raustīšanas. Šāda vienmērīga un mehāniska kustība virzienā uz augšu ir atzīta par drošāko metodi, kas ļauj pilnībā izņemt parazītu, nesabojājot tā ķermeni un mazinot infekciju ierosinātāju nokļūšanu asinsritē. Lai process būtu veiksmīgs un higiēnisks, ieteicams sagatavot:

• zoo veikalos iegādājamu speciālu pinceti vai ērču izņemšanas rīku;
• dezinfekcijas līdzekli koduma vietas apstrādei;
• vienreizlietojamos cimdus higiēnas ievērošanai;
• vates plāksnītes vai marles tamponus.

Kāpēc nedrīkst izmantot eļļu vai spirtu?

Sabiedrībā joprojām pastāv mīti par dažādām tautas metodēm, piemēram, eļļas, spirta vai nagu lakas uzklāšanu uz parazīta, taču veterinārārsti norāda, ka šāda rīcība ir ļoti bīstama. Šīs vielas nosprosto parazīta elpceļus, kas var izraisīt ērces smakšanu un vemšanu. Tā rezultātā tās kuņģa saturs kopā ar iespējamiem slimību ierosinātājiem tiek ievadīts tieši mājdzīvnieka asinsritē, kas var ievērojami palielināt infekcijas risku. Tā vietā vienmēr ieteicams izmantot tikai mehāniskus un drošus paņēmienus, izmantojot zoo veikalos un zoo aptiekās pieejamos rīkus, kas palīdz procesu veikt ātri un precīzi.

Rīcības plāns, ja ērces galviņa palikusi mājdzīvnieka ādā

Dažkārt, pat ievērojot pareizu tehniku, var gadīties situācija, kad ērces galviņa palikusi mājdzīvnieka ādā. Tas skaidrojams ar parazīta fizioloģiju – ērces galviņa ir īpaši pielāgota ciešai fiksācijai barošanās vietā, lai to nevarētu viegli atdalīt. Šāda situācija nav iemesls tūlītējam satraukumam, jo nolūzusī daļa pati par sevi vairs nespēj aktīvi ievadīt infekciju, un organisms to parasti uztver kā nelielu svešķermeni. Gadījumos, kad ērces galva paliek suņa vai kaķa ādā, būtiski nodrošināt brūces higiēnu un novērot lokālo reakciju:

• rūpīgi dezinficēt koduma vietu ar mājdzīvniekiem piemērotu līdzekli;
• nekādā gadījumā nemēģināt “izoperēt” atlikušo daļu pašam ar asiem priekšmetiem vai adatām, jo tas dzīvniekam ne tikai izraisa sāpes un diskomfortu, bet rada arī papildu audu bojājumus, sekmējot iekaisuma attīstības risku;
• novērot vietu – dzīvnieka organisms bieži vien pats laika gaitā izgrūž šo daļu kā nelielu svešķermeni.
• ja koduma vietā parādās izteikts iekaisums, tūska vai strutas, jādodas uz veterināro klīniku.

Kad nepieciešama veterinārā klīnika: bīstamie simptomi un diagnostika

Pēc tam, kād ērce sunim vai kaķim veiksmīgi noņemta, mājdzīvnieka veselības stāvoklis ir rūpīgi jāuzrauga vismaz divas līdz trīs nedēļas. Šis laika posms ir kritisks, jo bīstamāko infekciju, piemēram, babeziozes, ierosinātāji sākumā vairojas nemanāmi, līdz sāk skart un noārdīt sarkanos asinsķermenīšus.

Tā kā šīs šūnas ir atbildīgas par skābekļa transportēšanu organismā, to strauja noārdīšanās izraisa skābekļa badu audos un sarkanā asins pigmenta (hemoglobīna) nonākšanu asinsritē, kas tieši ietekmē mājdzīvnieka pašsajūtu un maina urīna krāsu. Saimniekam ir būtiski nepaļauties tikai uz koduma vietas vizuālo izskatu, bet sekot līdzi specifiskām fizioloģiskajām izmaiņām, kas liecina par organisma cīņu ar infekciju:

• izteikts un nepārejošs apsārtums koduma vietā, kas plešas plašumā vai sāk strutot;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 39,5°C), drudzis vai pēkšņa, izteikta letarģija;
• gļotādu izmaiņas – smaganas kļūst neierasti bālas vai pat dzeltenīgas, kas liecina par babēziozes izraisītu anēmiju vai aknu funkciju traucējumiem;
• urīna krāsas izmaiņas, tam kļūstot neierasti tumšam, brūnganam vai sārtam, kas ir kritisks simptoms pie sarkanā asins pigmenta sabrukšanas;
• pēkšņs klibums, locītavu tūska vai vispārējs kustību stīvums, kas bieži norāda uz Laimas slimības attīstību.

Pamanot pat nelielas veselības vai uzvedības izmaiņas, ieteicams lieki nekavēties un doties uz tuvāko veterināro klīniku. Tā kā ērču pārnēsāto slimību simptomi sākotnēji bieži ir nespecifiski un var līdzināties citām saslimšanām, laboratoriskas asins pārbaudes vai eksprestesti ir vienīgais veids, kā precīzi identificēt konkrēto ierosinātāju. Precīza diagnozes noteikšana ir izšķiroša, jo katrai saslimšanai ir nepieciešama atšķirīga medikamentoza terapija, lai iedarbība būtu maksimāli efektīva un ātra.

Profilakse kā labākā aizsardzība: ērču atbaidīšanas līdzekļi un vakcinācija

Efektīvākais veids, kā pasargāt savu mīluli, ir savlaicīga un regulāra profilakse, izmantojot atbilstošus līdzekļus visas sezonas garumā. Jāņem vērā, ka nevienas zāles nesniedz absolūtu garantiju, tāpēc bieži vien ieteicama ir kombinēta pieeja un regulāra dzīvnieka apskate pēc pastaigām. Zoo veikali un veterinārās aptiekas piedāvā plašu pretparazītu līdzekļu klāstu, atkarībā no dzīvnieka sugas, veselības stāvokļa, svara un dzīvesveida. Piemēroti ērču aizsardzības līdzekļi var ievērojami samazināt risku, tāpēc ir vērts konsultēties ar speciālistu par to, kas atbaida ērces visefektīvāk konkrētajā situācijā, ņemot vērā mīluļa individuālās vajadzības.

Siksnas, pilieni vai tabletes – ko izvēlēties?

Izvēloties piemērotāko aizsardzības metodi, jāņem vērā mīluļa svars, vecums, veselības stāvoklis un ikdienas paradumi. Katram līdzeklim ir savas priekšrocības un lietošanas specifika:

• Pretērču siksnas suņiem un kaķiem var nodrošināt ilgstošu profilaktisku aizsardzību, kas var ilgt pat līdz astoņiem mēnešiem, pakāpeniski izdalot aktīvās vielas.
• Pilieni pret ērcēm kaķiem un suņiem, kas uzklājami skausta apvidū, ir labi piemēroti dzīvniekiem, kuriem nepatīk nēsāt siksnas vai kuri bieži uzturas telpās.
• Tabletes tiek uzskatītas par mūsdienīgu risinājumu, kas var palīdzēt nodrošināt augstu efektivitāti visā ķermenī, neietekmējot dzīvnieka apmatojumu.
• Papildus tam, suņu vakcinācija var kalpot kā papildu aizsardzība pret specifiskām slimībām, piemēram, Laima slimību, lai gan tā nepasargā no paša parazīta piesūkšanās.

Tavas rūpes par mājdzīvnieku kopā ar Dino Zoo Pasaule

Atbildīga attieksme pret profilaksi un tūlītēja rīcība pēc parazīta pamanīšanas ir drošākais pamats mīluļa veselības saglabāšanai visas sezonas garumā. Izglītojošajā portālā dinozoopasaule.lv ikviens saimnieks var plašāk uzzināt par mājdzīvnieku veselību un pareizu aprūpi, savukārt Dino Zoo Pasaule veterinārā klīnika nodrošina profesionālu diagnostiku un mūsdienīgus veterināros pakalpojumus. Profilaktiskai aizsardzībai līdzekļus parazītu profilaksei aicinām iegādāties dinozoo.lv, kur pieejami arī piederumi drošai ērču izņemšanai.