Jelgavas tiesā noslēgusies vairākkārt atliktā autovadītāja Volda Kārkļa prasības izskatīšana pret Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu par atjaunošanu darbā un darba algas piedziņu.
Jelgavas tiesā noslēgusies vairākkārt atliktā autovadītāja Volda Kārkļa prasības izskatīšana pret Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu par atjaunošanu darbā un darba algas piedziņu. Vienlaikus izskatīta mašīnbūves rūpnīcas pretprasība pret V.Kārkli
par zaudējumu piedziņu.
Domstarpības aizsākušās pagājušā gada decembrī. Komandējuma laikā atpakaļceļā no Maskavas lielā aukstuma dēļ 23. decembrī V. Kārklim uzticētajai mašīnai MAZ sabojājusies dzesēšanas sistēma. V. Kārklis bijis spiests apstāties autostāvvietā apmēram 320 kilometrus no Latvijas robežas. Auto salabošanai nepieciešamos līdzekļus viņš telefonsarunā ar transporta iecirkņa priekšnieku J. Dobrovoļski lūdzis atsūtīt ar nākamās mašīnas vadītāju, kas gatavojies braukt uz Maskavu. Kad tas nav noticis, ar nākamo mašīnu, kas devusies uz Latviju, V. Kārklis aizsūtījis uz uzņēmumu mašīnas ģeneratoru un radiatoru. Pats palicis Krievijā, gaidot salabotās detaļas.
Dienas ritējušas, nekas nav noticis. Tā kā 8. janvārī šoferim beigusies vīza, 6. janvārī viņš ar gadījuma mašīnu atgriezies Latvijā, bet mašīna palikusi Rietumdvinskas rajona stāvvietā.
Nesūta pēc paša mašīnas
Nezināmu iemeslu dēļ uz Krieviju pēc remontējamās mašīnas sūtīti citi darbinieki, nevis tās vadītājs. V. Kārklis neesot laists arī pie citiem darbiem. Šī iemesla, kā arī saaukstēšanās dēļ viņš uz darbu neesot gājis. Februāra sākumā pāris dienas pēc mašīnas atvešanas no Krievijas V. Kārklis informēts par mašīnai trūkstošajiem akumulatoriem, saplēsto tentu un to, ka viņam sedzami šie zaudējumi. 17. februārī V. Kārklis iepazīstināts ar rīkojumu par atlaišanu no darba par iekšējās darba kārtības noteikumu neievērošanu saskaņā ar Darba likumu kodeksa 33. panta daļu. Darba algu sākot ar pagājušā gada novembri (aprēķināti Ls 238,27) un atvaļinājuma kompensāciju (Ls 27,20) mašīnbūves rūpnīca viņam nav izmaksājusi.
Nauda ieturēta nelikumīgi
Mašīnbūves rūpnīca savukārt tiesā iesniegusi pretprasību par zaudējumu piedziņu no V. Kārkļa. Viņam komandējumam uz Maskavu izmaksāti 900 dolāri (ap Ls 532). Atskaiti par šīs naudas izlietojumu šoferis iesniedzis tikai 4. februārī. Tā kā par 59,07 latiem V.Kārklis nav iesniedzis grāmatvedības likumam atbilstošus attaisnojošus dokumentus, 17. februārī izdots rīkojums par šīs summas ieturēšanu no viņa. Tā kā lietas materiāli neapliecina, ka V.Kārklis ieturējumam piekritis, tas no rūpnīcas puses atzīstams par nelikumīgu.
Pretprasībā arī minēts, ka darbinieka pilnu materiālo atbildību par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti darba devējam, paredz noslēgtais darba līgums. V.Kārkļa attieksme pret viņam uzticēto mašīnu raksturota kā pavirša un nolaidīga. Rupjo ekspluatācijas pārkāpumu rezultātā bojāta mašīnas dzesēšanas sistēma un ģenerators. Savukārt nesaudzīgas attieksmes rezultātā mašīnai trūkstot divi akumulatori un saplēsts tents. Pēdējo zaudējumu summa sastādot Ls 194,80.
Mašīnbūves rūpnīca, neievērojot darba likumdošanas prasības, veikusi naudas ieturēšanu arī augstākminētās summas apmērā. Tādējādi tiesa pieņēma lēmumu, ka darba devējam V. Kārklim ir jāizmaksā aprēķinātā darba alga un kompensācija par atvaļinājumu kopā 265,47 lati.
Pretprasību apmierina daļēji
Savukārt mašīnbūves rūpnīcas pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Par pamatotu tā atzīta Ls 59,07 apmērā, ar komandējuma naudas norēķiniem saistītajā daļā. Pretprasība par 194,80 latu piedziņu kā nepamatota un nepierādīta noraidīta. M.Komarovskis, kas piedalījās mašīnas atvešanā no Krievijas, apliecināja, ka vešanas laikā akumulatoru trūkums neesot konstatēts. Tents ieplēsts, kad mašīna iekrauta citā mašīnā. Rūpnīcas transporta daļas vadītājs G.Dzenis tiesā gan teica, ka pēc atvešanas mašīna novērtēta vizuāli, bet nevarēja pamatot, kāpēc akts par tās tehnisko stāvokli un komplektāciju, nepieaicinot vadītāju, tapis vairākas dienas vēlāk.
Savukārt autovadītājs A.Zustups, liecināja, ka par minētās mašīnas dzesēšanas sistēmas vainām uzņēmuma autoparka vadītāji bijuši lietas kursā. Tādējādi netika iegūti pierādījumi cēloniskam sakaram starp V.Kārkļa rīcību un zaudējumiem. Valsts nodevas izdevumi tiks piedzīti proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Atbrīvošana esot pamatota
V.Kārkļa prasību daļā par atjaunošanu darbā tiesa noraidīja kā nepamatotu. Darba laika uzskaites grafikā fiksēts, ka pēc atgriešanās no Krievijas V.Kārklis darbā bijis tikai 29. un 30. janvārī un 10. februārī. Prasītājs uzņēmumam paskaidrojis, ka līdz 10. janvārim darbā nav varējis ierasties sakarā ar naudas trūkumu, bet pēc tam līdz mēneša beigām slimojis. Slimības lapas neesot sakarā ar to pašu naudas trūkumu ārsta vizītei.
Līdzekļu trūkums tiesā neapstiprinājās, jo pēc atgriešanās izmaksāts avanss 15 latu apmērā. Tiesai netika piestādīti arī pierādījumi slimošanai. Ar lieciniekiem tika pierādīts, ka prasītājs bijis darbā 11. un 12. februārī.
Šādu apstākļu dēļ, un, pieņemot, ka janvārī V. Kārklis ir slimojis, tiesa atzina, ka prasītājs no darba saskaņā ar kavējumiem atlaists pamatoti.
