Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informē, ka Jelgavas novada Lielplatones pagastā savairojusies cilvēkiem bīstamā zeltvēdera mūķene (Euproctis chrysorrhoea).
Zeltvēdera mūķenes savairošanās Zemgalē pirmo reizi novērota 2021. gadā, savukārt 2022., 2024. un 2025. gadā mūķenes izplatība konstatēta jaunās vietās Zemgalē.
Kā uzsver VAAD, šis kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību. Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un acu iekaisumu, taču cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Kāpuru matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli, un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties uzreiz pēc saskares ar tiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni un nomestie apvalki. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes) atvieglošanu. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz jūlija beigām.
Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām zeltvēdera mūķenes vairākus gadus ilgstoša savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu.
VAAD atgādina, ka, rodoties aizdomām par zeltvēdera mūķenes izplatību, svarīgi nepakļaut alerģiskam riskam mazus bērnus un cilvēkus ar noslieci uz astmu.
Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu. Ja ir plānots veikt āra darbus sausā laikā, ieteicama pagalma laistīšana, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā, bet “pieliptu” pie zemes. Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas “apsēduši” dzīvojamās ēkas, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju. Ja savairošanās tikko sākusies, ļoti efektīva ir satīkloto “ligzdu” nogriešana ziemā un agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas. Pēc tam ieteicam nogrieztos zarus sadedzināt.
Zeltvēdera mūķene parasti atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos un tamlīdzīgās vietās. Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem – tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus, kā arī dažādus citus lapu kokus.
Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā. Tauriņi dēj olas jūlijā. Olas tiek dētas klasteros lapu apakšpusē un nosegtas ar matiņiem no mātīšu ķermeņa apmatojuma. Augustā no šīm olām izšķiļas jaunie kāpuri.
Kāpuri barojas grupās ar koka lapām un rudenī veido satīklojumus, kuro var koncentrēties pat vairāki simti kāpuru un šādās “ligzdās” tie pārziemo. Satīklojumi parasti ir nelieli – apmēram dūres lielumā. Satīklotās “ligzdas” koncentrējas koku vainaga augšējā daļā.
Kāpuri atsāk baroties aprīlī līdz ar lapu plaukšanu. Pārziemojušie kāpuri izklīst un barojas individuāli. Strauji augošie kāpuri var atstāt kuplus ozolus pilnīgi bez lapām. Tomēr, lai gan šādi pilnībā atlapoti koki izskatās nolemti bojāejai, tie ir spējīgi atjaunoties nākamajā gadā.
Iestājoties vēsākam laikam, kāpuri atkal atgriežas ligzdās. Jūnijā kāpuri iekūņojas vai nu grupās, vai arī atsevišķi. Pirms iekūņošanās kāpuri izklīst, meklējot vietu, kur iekūņoties. Šajā attīstības posmā kāpuri var masveidā ieklīst cilvēku mājokļos. Jūnija beigās–jūlija sākumā izlido balti tauriņi ar brūnu ķermeņa aizmugures daļu. Tauriņus pievilina gaisma. Pārsvarā tie ir tēviņi. Mātītes slēpjas saimniekauga lapotnē.
Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas novietots zem inficētiem kokiem, tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem šiem kokiem. Masveida savairošanās parasti beidzas, kad patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā.
