To, kā sanatorijas «Tērvete» direktors Miķelis Gediņš ticis pie sava vārda, viņš nezināja teikt. Skaidrs ir vienīgi tas, ka tā nav bijusi viņa paša izvēle.
To, kā sanatorijas «Tērvete» direktors Miķelis Gediņš ticis pie sava vārda, viņš nezināja teikt. Skaidrs ir vienīgi tas, ka tā nav bijusi viņa paša izvēle. Citādi taču nenāktos vārda dēļ mocīties visu jaunību. Līdz gadiem trīsdesmit viņš uzrunāts par Miku, tikai pēc tam par Miķeli. Bet tas nav bijis uz ilgu laiku. Kā nonācis «Tērvetē», tā dabūjis jaunu vārdu Direktors. Nu viņš smej, ka vajadzētu varbūt vēl vienu Ministrs…
Tagad Miķelis Gediņš ar savu vārdu lepojas, jo Latvijā to Miķeļu nemaz nav tik daudz. Un, kad pienāk Miķeļdiena, tad viņa mājā «sanāk daudzi uz briesmīgām svinībām». Kāpēc «briesmīgām»? Tāpēc, ka tajās nav mielasta galds un dāvanas vien. Gaviļnieks viesus katreiz cenšas kaut kā netradicionāli izklaidēt.
Sports ir tuvs ne tikai Miķelim Gediņam, bet arī gandrīz visiem viņa viesiem, tādēļ izkustēšanās ir obligāta. Vienas no jautrākajām svinībām bijušas, kad ciemos ieradies vēl padomjlaika milicijas profesionāls sportists «darba blakusvāģī» ar sirēnu. Pēc tās piemājas ceļos vēlāk orientējušies ciemiņi.
Tagad, uz vecumu, svinības kļūstot prātīgākas un rāmākas. Šogad vārdadienai par godu Miķelis Gediņš rīkoja «Miķeļdienas sportu» Tērvetē. Tajā piedalījās ne tikai ciemiņi un draugi, bet arī visi citi sportot gribētāji. Un vēl cienastu no Miķeļdienas galda dabūja.
