Aizvadītajā piektdienā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja 6. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, deputāta kandidāts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Juris Celmiņš.
Aizvadītajā piektdienā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja 6. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, deputāta kandidāts no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Juris Celmiņš.
Jelgavā joprojām trūkst skolotāju. Kas beidzot tiks darīts, lai speciālisti nebēgtu no skolas?
25. augustā notika DPS ēnu kabineta sēde, kur pieņēma paziņojumu par krīzes situācijas nepieļaušanu izglītības sistēmā. Tika izvirzīti astoņi galvenie uzdevumi:
1) panākt, lai 1999. gada budžetā izglītībai tiktu atvēlēts ne mazāk par 8 procentiem no iekšzemes koprodukta;
2) palielināt skolotāju algām paredzētās mērķdotācijas līdz apmēram 100 miljoniem latu gadā. Šogad šīs mērķdotācijas bija 60,8 miljoni latu, kam budžeta labojumos tika vēl «piebalsoti» 2,7 miljoni latu klāt. Gadā šo summu palielinot par 15 miljoniem, pēc pieciem gadiem skolotājs pelnīs trīs minimālās mēnešalgas. Tāda vienošanās DPS ir noslēgta ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību;
3) jāatjauno mērķdotācijas pirmsskolas iestāžu darbinieku algām, ko pārtrauca Šķēles laikā. Galu galā valsts pasūtījums ir piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligāta pirmsskolas sagatavošana;
4) studentu kreditēšana jāparedz, saglabājot valsts finansētās studiju vietas (t.s. budžeta grupas). Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem kredītu dzēš tiem, kas studē valstij nepieciešamās studiju programmas, ja speciālists noteiktu laiku nostrādā valsts vai pašvaldības darbā;
5) straujā tempā veikt skolu informatizāciju, lai 1999. gadā datorizētas būtu jau visas vidējās mācību iestādes, bet 2000. gadā visas mācību iestādes. Šim nolūkam 1999. gada budžetā jāatvēl 3,5 miljoni latu, kas ir par miljonu vairāk, nekā patlaban ieplānots;
6) jādod valsts pasūtījums mācību grāmatu izstrādei un jāparedz tam finansējums, īpaši Latvijas vēstures mācībgrāmatām. Vairāk līdzekļu jāparedz skolu bibliotēkām mācību grāmatu iegādei, jo ļoti daudz mazturīgo ģimeņu nevar sapirkt visu bērnam skolai nepieciešamo;
7) lai tiktu galā ar ielu bērniem, vispirms jāzina, cik viņu ir, tādēļ Ministru kabinetam jāizdod rīkojums par obligātu skolas vecuma bērnu uzskaiti, jāsadala pienākumi starp valsts iestādēm un jāpalielina vecāku atbildība. Alkoholiķu u.c. ģimeņu bērniem pabalstus maksāt caur skolu, nevis izsniegt naudu vecākiem. Jāatver mācību pārraudzības iestādes, kas 90. gadu sākumā tika likvidētas;
8) ir vajadzīga jauna kārtība, kādā pašvaldības var pretendēt uz investīcijām jaunu skolu celtniecībai, esošo kapitālajam remontam u.c. Patlaban vai katrai desmitajai skolai ir izstrādāts būvdarbu projekts, bet investīcijas saņem tikai četras piecas. Pārējās projektu izstrādes naudu ir iztērējušas veltīgi.
Domāju, ka ar šo esmu atbildējis uz ļoti daudziem pedagogu un vecāku jautājumiem.
Kad skolu saimnieciskās lietas atrisinās tā, lai mūzikas skolotājai nav jāpārtop par galdnieku un celtnieku?
Diemžēl šī valdība un «TB»/LNNK skolas ir nolikusi pie bada maizes, jo 1999. gada budžetā palielinājums izglītībai nav paredzēts. Skolu saimnieciskā uzturēšana ir tikai pašvaldību ziņā,un pārmest tām man neļauj sirdsapziņa. Zinu, ka pašvaldības izglītībai atdod pat 30 70 procentu no sava budžeta, daudzi piemaksā pie niecīgajām skolotāju algām. Taču visam līdzekļu nepietiek. Remontbrigādes varēs algot tad, kad attīstīsies pati pašvaldība, augs tās nodokļu bāze, piemēram, no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas.
Kā tiks atrisināts jautājums par Stradiņa universitāti un tās strīds ar Latvijas Universitāti?
Medicīnas akadēmijā notiek reorganizācija, ir pieņemta jauna Satversme, mainīts nosaukums u.c. Taču tas nav nokārtots likumā paredzētā kārtībā. Saeimā ir jāapstiprina augstskolas Satversme, jaunais nosaukums un rektors. To šī augstskola nav izdarījusi, lai gan strādā jau pēc jaunās Satversmes.
Par strīdu ar Latvijas Universitāti. Šajā augstskolā ir atvērta jauna Medicīnas fakultāte, tas pamatots ar labākām iespējam apgūt mediķiem nepieciešamās zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Domāju, ka valstij nav izdevīgi divi medicīnas izglītības centri. Kurš tad paliks, to rādīs nāktone. Manuprāt, pašlaik Latvijas Universitāte var sagatavot medicīnas zinātniekus, bet Rīgas Stradiņa universitāte ārstus. Nākotnē abām augstskolām vajadzētu tuvināties līdz tās spētu apvienoties. Pašlaik sadarbību kavē arī subjektīvi iemesli un ministriju pretrunas.
Pēc izglītības esmu pirmsskolas psihologs pedagogs. Mani uzaicināja strādāt par pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas skolotāju, taču skolu valde aizliedza man neesot atbilstoša specialiāte. Ko man darīt?
Pedagoga pieņemšana darbā izglītības iestādes vadītājam nav jāsaskaņo skolu valdē. Darbā pieņem direktors un vēlams atbilstoši specialitātei. Taču ir daudz piemēru, kad veiksmīgi strādā pārkvalificējies speciālists. Viss atkarīgs no skolas vadības prasībām. Ja vēlaties un no jums to prasa, varat pārkvalificēties skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos, tā iebildumu nevar būt nevienam. Turklāt visiem pedagogiem regulāri ir jāceļ sava kvalifikācija. Sekot laikam līdzi tā ir mūdienu skolotāja nepieciešamība.
Vai augstskolas mācību programmas vajag akreditēt, vai arī katrā var mācīt ko grib?
Augstskolas mācību programmas ir jāakreditē Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolu akreditācijas centrā. Akreditācijas process ir dārgs un sarežģīts. Valsts augstskolas uz sešiem gadiem ir pielīdzinātas akreditētām augstskolām. No privātajām ir akreditētas piecas augstskolas, un šis process turpinās. Izvēloties mācību iestādi, studentam ir jābūt drošam, ka viņš iegūs starptautiski atzītu diplomu. Ar to nav problēmu lielajās valsts augstskolās, taču jaunajās un privātajās ir jāprasa garantijas, ka iegūs tieši tādu diplomu.
