Latvijai un nākotnei! Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK 17. vēlēšanu saraksts Aigars Ķimenis Dzimis 1969. gada 26. aprīlī Beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, ārsts.
Latvijai un nākotnei! Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK 17. vēlēšanu saraksts
Aigars Ķimenis
Dzimis 1969. gada 26. aprīlī
Beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, ārsts. Viens no Atklātā sabiedriskā fonda «Vēža fonds» dibinātājiem.
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ģenerālsekretārs, Valdes loceklis. Rīgas domes deputāts, nodarbojas ar pilsētas attīstības un finansu jautājumiem.
Politisko darbību uzsācis studiju laikā, 1989. gadā. Viens no Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai» Jauniešu nodaļas dibinātājiem, šīs nodaļas pirmais priekšsēdētājs. 1996. gadā pārstāvējis Latviju Eiropas jauno politiķu forumā «Eiropas Nākotnes konference» Londonā.
Brīvajā laikā aizraujas ar ceļošanu un mūziku, labprāt apmeklē teātra izrādes un ciena labas grāmatas. Ideāli politikā – R.Reigans, M.Tečere un V.Havels.
7. Saeimas vēlēšanām ir iesniegts liels skaits deputātu kandidātu sarakstu. Kas, Jūsuprāt, ir tas, kas varētu rosināt vēlētāju izvēlēties tieši sarakstu nr. 17 – Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK?
Lielā izvēle un politiķu skaistie solījumi šajās Saeimas vēlēšanās tik tiešām daudzos cilvēkos var radīt apjukumu. Taču «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK šajās solījumu «sacensībās» nepiedalās. Par mums vislabāk runā mūsu paveiktie darbi nevis solījumi. Kopš 1995. gada decembra mūsu partijas pārstāvji ir strādājuši valdībā, bet no 1997. gada augusta Latvijas valdību vada «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK biedrs – Guntars Krasts. Kas šajā laikā ir reāli izdarīts?
Vispirms jāpiemin visu Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās – iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedzis 6,5 %, inflācija nokritusies līdz 5-6 %. Taču šos rādītājus katrs cilvēks neizjūt tik tieši. Tāpēc minēšu tos «Tēvzemei un Brīvībai»/ LNNK ministru un deputātu paveiktos darbus, kas skar cilvēkus katrā pilsētā, katrā pagastā:
– mediķu algas šogad paaugstinātas par 20 – 25 %;
– 2,5 reizes palielināts pabalsts bērna kopšanai;
– bērna piedzimšanas pabalsts sasniedzis Ls 196;
– palielinātas invalīdu pensijas;
– uzsākta liecinieku aizsardzības programma, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar organizēto noziedzību;
– apdrošināti iedzīvotāju noguldījumi komercbankās.
Tie ir tikai daži darbi, ko paveikuši mūsu ministri un Saeimas deputāti. Daudz darīts, lai nodrošinātu latviešu tautai noteicošo vietu savā zemē. Satversmē tiks nostiprināts latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss, ierosināta tautas nobalsošana par Pilsonības likuma 22. jūnija grozījumu atcelšanu. Esam panākuši, ka latviešu leģionāru diena – 16. marts – ir likumā noteikta par latviešu karavīru atceres dienu.
Savā darbībā «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ir spējusi savienot stingru nacionālu stāju ar tālejošu sociāli ekonomisko pārkārtojumu īstenošanu. «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK spēks balstās uz spēju būt vienotai komandai, kurā ir cilvēki ar pieredzi visās valsts dzīves jomās. Mūsu kandidātu vidējais vecums ir 43,7 gadi, 91 % kandidātu ir ar augstāko izglītību.
Mēs nesolām brīnumus, bet piedāvājam turpināt savu darbu latviskas un pārtikušas Latvijas izaugsmei.
Jūs esat gados jauns politiķis. Kāds ir Jūsu veikums politikā?
Politikā iesaistījos atmodas gados, kad tajā piedalījās gandrīz visa mūsu tauta, arī jaunieši. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vairums cilvēku attālinājās no politikas. Taču tas, ka ar neatkarības atgūšanu lielākais darba cēliens vēl tikai sākās, lika man palikt politikā. Savā partijā esmu organizējis jauniešu nodaļu. Šobrīd, kad esmu aizņemts gan Apvienības ģenerālsekretāra amatā, gan strādājot Rīgas domē, jaunatnes aktivitātēs piedalīties iznāk retāk, taču patīkami, ka šobrīd «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Jaunatnes nodaļā ir jau 150 dalībnieku.
Piekrītot kandidēt 7. Saeimas vēlēšanās, esmu gatavs izmantot gan pieredzi, kas gūta savā profesijā – veselības un sociālo problēmu risināšanā, gan kā pašvaldības deputātam.
Kāpēc esmu nolēmis kandidēt tieši Zemaglē? Mans vectēvs bija Zemgales zemnieks. Bērnībā viņa mājās Sesavas pagastā esmu nodzīvojis vairākus gadus, ar šo novadu man saistās jaukas atmiņas. Zemagle ir bagāta gan ar savām labības druvām, gan ar varonīgo vēsturi jau kopš cīņām ar krustnešiem. Man šis novads ir ļoti tuvs un es esmu gatavs strādāt Saeimā, palīdzot risināt jautājumus, kas ir svarīgi šejienes cilvēkiem.
Vienlaikus ar vēlēšanām notiks arī tautas nobalsošana jautājumā par 22. jūnija Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Kāds ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā?
Šobrīd katram Latvijas pilsonim ir dota vēsturiska iespēja dot savu ieguldījumu latviskas Latvijas veidošanā, savas dzimtas valodas nākotnes nodrošināšanā, panākot latviešu valodas nākotni apdraudošo Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.
Lielākajai daļai pēc 1991. gada augusta dzimušo bērnu vecāku jau šobrīd ir iespēja iemācīties latviešu valodu, apgūt Latvijas vēsturi un Satversmes pamatus, lai izietu naturalizācijas procesu un kļūtu par Latvijas pilsoņiem, tādējādi automātiski nodrošinot pilsonību arī saviem vecākiem. 22. jūnijā pieņemtie grozījumi attiecas uz tām nepilsoņu ģimenēm, kurās vecāki nevēlas mācīties latviešu valodu un iziet naturalizācijas procesu. Vai tiešām mēs sagaidām, ka ģimenēs, kurās valda Latvijai un latviešiem nelabvēlīga gaisotne, izaugs bērni, kuri mācīsies latviešu valodu?
Grozījumu aizstāvji apgalvo, ka grozījumu noraidīšana sabojātu Latvijas attiecības ar Eiropu. Taču Eiropas valstu pieredze liecina pilnīgi ko citu. ES valstīs netiek praktizēta automātiska pilsonības piešķiršana tajās dzimušajiem bērniem. Vēl tikai pagājušā gada rudenī Vācijas Bundestāgs noraidīja ierosinājumu par automātisku pilsonības piešķiršanu Vācijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Tikai latviska Latvija var pilnvērtīgi iekļauties demokrātisko Eiropas valstu saimē.
Tāpēc 3. oktobrī mums ir jānobalso PAR (ievelkot pie šī vārda rombā atzīmi +) 22. jūnija grozījumu ATCELŠANU. Mūsu balsojums PAR būs balsojums par latviešu valodu, par tiesībām savā dzimtajā zemē runāt, saņemt atbildi latviešu valodā.
Ko Jūs gribētu novēlēt Zemgales novada cilvēkiem?
Mēs dzīvojam laikā, kad izšķiras Latvijas nākotne – kāda mūsu valsts ieies 21. gadsimtā. Liela mūsu tautas daļa šobrīd ir iegrimusi bezcerībā, zaudējusi ticību sev un nākotnei. Grūti ir cilvēkiem Latvijas laukos.
Taču neviens cits mūsu vietā nevar padarīt mūsu valsti pārtikušu un sakārtotu. Tikai ar savu darbu, ar ticību savam spēkam mēs varam padarīt Latviju stipru un bagātu. Tāpēc es gribu novēlēt mums visiem būt vienotiem un stipriem, veidojot savu un savas valsts nākotni.
