Jelgavnieki var lepoties ar vairākiem ievērības cienīgiem notikumiem un cilvēkiem Jelgavas veidotājiem šā gadsimta 30. gadu nogalē.
Jelgavnieki var lepoties ar vairākiem ievērības cienīgiem notikumiem un cilvēkiem Jelgavas veidotājiem šā gadsimta 30. gadu nogalē. Par šiem laikiem un ļaudīm, sen pagājušiem mūžiem, reiz dzirdēts, lasīts nodzeltējušā avīžu lapā vai kādā jau sūnām apaugušā akmens krusta uzrakstā. Šodien, pārcilājot 30. gadu notikumus, pagātne atdzīvojas, iztēlē redzam tā laika dzīvi un cilvēkus. Mūsu dzimtā pilsēta Jelgava kļūst vēl tuvāka un mīļāka.
Jelgavas galva Hugo Štolcs
Šogad septembrī apritēja 60 gadu, kopš 1938. gadā amatu pēc paša lūguma atstāja pilsētas galva Hugo Štolcs. Viņa vietā nāca atvaļināts pulkvedis Kristaps Frickauss. Pilsētas sēžu zālē pulcējās pilsētas valdes pašvaldības atbildīgie darbinieki. Notika vēsturiskais Jelgavas saimnieku maiņas brīdis. Pašvaldības departamenta direktors J.Zankevics pateicās H.Štolcam par neatlaidīgo un sekmīgo darbu 9 gadu garumā un atzina, ka viņš savā darbā bijis taupīgs un centīgs saimnieks.
H.Štolcs pratis sekmīgi atrisināt daudzus kultūras un saimnieciskas dabas jautājumus. Viņš daudz darba bija paveicis izglītības laukā, kas bija H.Štolca sirdslieta. Direktoru maiņas brīdī nobeigumam tuvojās jaunās skolas celtniecība, kas pavisam izmaksāja 950 tūkstoši latu, bija uzcelta Miezītes skola, ar piebūvi paplašināta Annas pamatskola, iekārtota un paplašināta pilsētas bibliotēka.
Ūdensvadu Jelgavā bija sācis ierīkot hercogs Jēkabs, bet pabeidzis H.Štolcs. Viņa valdīšanas laikā notika arī Zemgales elektrificēšana (jaunās elektrocentrāles būve 1936. g.). Kapitāli tika izremontētas daudzas ielas, bet Pils, Kalpaka un Zemgales prospekts ieguva asfalta segumu. Tika uzcelts pils 4. korpuss, kurlmēmo skola, piena restorāns, Gintermuižas jaunā ēka un ceļa daļas ēka. Otrpus Lielupes praktiski jau bija radusies otrā Jelgava. Tika arī iekārtots Vie-nības parks ar pastāvīgu Dziesmu svētku estrādi, izbūvētas kuģīšu piestātnes Driksā, un nobeigumam tuvojās jūras osta Lielupē. Tika izveidoti daudzi rūpniecības uzņēmumi un tā tālāk.
Daudz laika prasītu, lai uzskaitītu visu H.Štolca paveikto. Viņa darba rezultāti redzami vēl šodien. Tas viss paveikts ar pilsētas galvas vispusīgajām zināšanām, domu plašo vērienu, noteiktību, enerģiju un neatlaidību mērķu sasniegšanā.
Sākot ar 1938. gada pirmo septembri, par pilsētas galvu tika iecelts K.Frickanss. Viņš bija pazīstams kā nopelniem bagāts ilggadējs virsnieks. K.Frickanss savas dienesta gaitas beidza jūnijā pēc paša vēlēšanās. Ar savu lielo pieredzi administratīvo un saimniecisko lietu kārtošanā viņš veica Jelgavas pilsētas galvas pienākumus, turpinot iesākto, kā arī uzsākot jaunas ieceres pilsētas labiekārtošanā un jelgavnieku labklājības celšanā.
Lielākā vilciena katastrofa Latvijā
1938. gada 1. septembra pēcpusdienā pie Rīgas un Rīgas Valkas dzelzceļa līnijas notika vilciena katastrofa ar smagām sekām. Tās izraisītājs bija vieglās automašīnas šoferis, kas, šķērsodams neapsargātu pārbrauktuvi lielā ātrumā, saskrējās ar pasažieru vilcienu. Avārijā dzīvību zaudēja trīs automašīnas pasažieri, lokomatīves vadītājs un palīgs.
Kad, braucot no bērēm, neievērojis vilciena tuvošanos, kāds bērinieku auto šoferis šķērsojis pārbrauktuvi, lokomotīve aizķērusi auto pakaļējo daļu un ar visiem braucējiem rāvusi to sev līdzi. Jau pēc dažiem metriem auto izjucis. Sadursmē lokomatīve izsista no sliedēm un kādus 15 metrus vagonus pa gulšņiem rāvusi sev līdzi. Pie dzelzceļa atradies neliels novadgrāvis, kam pārbūvēts pāri tilts. Lokomotīve uzskrējusi uz tilta un lielā ātrumā drāzusies lejā no 3 m augstuma. Lokomotīves priekšējā daļa ieurbusies nogāzē. Tai pāri kritis pirmais vagons ar pasažieriem, kas bijis atrauts no kopējā sastāva. Pārējie vagoni palikuši uz sliedēm. Vilcienā atradies 121 pasažieris, ievainoti bijuši 15.
Šī katastrofa Jelgavā ienesa dziļas sēras, jo abi bojā gājušie lokomotīves vadītāji Kārlis Sūna un Kristaps Vikmanis (viņa palīgs) bija jelgavnieki.
5. septembrī pulksten 13 pāri Lielupes tiltam Jelgavā iebrauca divas automašīnas ar bojā gājušo dzelzceļnieku šķirstiem. K.Sūnas dzelteno ozolkoka šķirstu novietoja Sv.Annas baznīcā. No turienes pēdējā ceļā uz smiltaini Bērzu kapiem viņus izvadīja virsmācītājs J.Ķullītis. Otra automašīna piebrauca pie Sv.Vienības baznīcas. Šķirstu ienesa dievnamā un to izvadīja uz Baložu kapiem mācītājs O.Kraulis.
Vairāk par 7000 cilvēkiem pavadīja K.Sūnu pēdējā gaitā. Piedalījās dzelzceļnieku delegācijas no Daugavpils, Krustpils, Stendes un citām Latvijas vietām.
Nākamajā dienā Sv.Vienības baznīcā pulcējās tūkstoši, lai pavadītu pēdējā gaitā mašīnista palīgu K.Vikmani. Bēru runu teica mācītājs O.Kraulis. Pēdējie atvadu vārdi kapsētā, noliecās sēru karogi, un dzeltenā smilšu kopiņa pārvērtās ziedu kalniņā.
Tikai vakara krēslā izklīda daudzie pavadītāji, lai atkal katrs stātos savā darbā un pildītu to tā, kā aizgājušie darba varoņi.
Izceļot lokomotīvi un iznesot abus bojā gājušos no tās, bijis jāsecina, ka viņi savu pienākumu pildījuši līdz pēdējm elpas vilcienam. Lokomotīves vadītāja Sūnas viena roka atradusies uz bremzes, kas bijusi ieslēgta uz stiprāko bremzēšanas stāvokli, otra bijusi atspiesta pret pretējo sienu. Tas nozīmē, ka lokomotīves vadītājs bija bremzējis visiem spēkiem. Blakus lokomotīvistam līdz pēdējam bija atradies palīgs Vikmanis, kas nebija centies laikus izlēkt.
Valdība nolēma bojā gājušos apbedīt par valsts līdzekļiem un viņu atdusas vietās uzcelt kapa pieminekļus. Ik-viens, kas šodien ierodas Baložu kapu vecajā daļā, var redzēt, ka netālu no vārtiem ir piemineklis Kristapam Vikmanim, bet, ierodoties Bērzu kapos, var apskatīt pieminekli Kārlim Sūnam.
saldumus. Visi ar lielu interesi sekoja lidmašīnai, no kuras ar izpletni izlēca kapteinis Dimza, un veiksmīgi piezemējās. Labi pirka arī loterijas biļetes, ar kurām varēja laimēt lidojumus, lai paskatītos uz Jelgavu no augšas.Tos, kuriem loterijā nebija laimējies, vizināja par maksu. No Rīgas savā sudrabotajā lidmašīnā «Kurzemes Hercogiene» ieradās lidotājs kapteinis H. Cukurs. Pēc vairāku stundu svētku programmas visas lidmašīnas pacēlās atpakaļ ceļam uz Rīgu. Svētku dalībnieki devās uz Vienības parku. Tur notika svētku balle. Lidlauka būve bija izmaksājusi 65 tūkstoši latu. Svētki bija izdevušies, un publika bija apmierināta ar redzēto.
Arī šodien jelgavnieki var būt lepni par savu lidlauku, kas nu jau kļuvis daudz plašāks un modernāks. Kādreiz Jelgava varēja lepoties ar pirmo buru lidotāju skolu Latvijā. Arī šodien ir visas iespējas atdzimt vecajām tradīcijām. Ikviens, kam interesē sporta aviācija, šodien var iesaistīties šajā aizraujošajā sporta veidā.
Jelgavas buru lidotāju centrs jūs aicina uz nodarbībām, kur varēs apgūt lidošanas teoriju un lidot ar planieri. Nodarbības sporta aviācijā notiek sestdienās un svētdienās no pulkst. 10 – 16.
