Kārtējā ziema pie durvīm, un «Ziņas» savu lasītāju interesēs jautā cilvēkam, kas aizvadītajā ziemā praktiski pierādījis, ka ar nopietniem pasākumiem var siltuma zudumus samazināt par 20 līdz 60 procentiem.
Kārtējā ziema pie durvīm, un «Ziņas» savu lasītāju interesēs jautā cilvēkam, kas aizvadītajā ziemā praktiski pierādījis, ka ar nopietniem pasākumiem var siltuma zudumus samazināt par 20 līdz 60 procentiem; kā nelaist ārā siltumu?
Kā amatpersona un arī kā vienkāršs iedzīvotājs pieredzē dalās domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš.
Jāsāk ar to, ka vajadzētu pārbaudīt logu un durvju rāmju stiprinājumu sienās un atrastās spraugas (noņemot līstītes, atklājas, ka pa spraugu var vērot ielu) aizpūst ar «Makrofeksu».
Pavērojiet, vai logs ir viegli aizverams. Defektu novēršanai var izmantot ēveli vai kaltiņu.
Notīriet logu rāmjus no vecās, nolobījušās krāsas un spraugas aizsmērējiet ar špakteli. Logus krāsojot, sevišķi rūpīgi jāaizkrāso maliņas, kur stikls saskaras ar koka daļām, lai radītu gaisa necaurlaidīgu vidi starp stikliem un koka daļām.
Divstiklu logus, kuri atverami, atbrīvojot četras stiprinājuma skrūves, var siltināt:
a) starp logiem gar iekšējo malu pielīmēt blīvējošo gumiju vai porolona strēmeli (atstājot brīvu skrūvju cauruma vietu); b) starp logiem ievietot Jelgavas būvmateriālu rūpnīcā izgatavoto plēves paketi, līdz ar to izveidojot «četrstiklu logu» (paketes aptuvenās izmaksas 8-9 Ls/m2).
Ja darbi izpildīti precīzi būs ideāla siltumizolācija, loga iekšpusē nekrāsies putekļi, ziemā logos neziedēs «ledus puķes».
«Parastiem» logiem pielīmējiet gumiju loga blīvējošajai maliņai, kas, logu aizverot, saskaras ar rāmi. Līmēt ieteicams, kad āra temperatūra ir plusos. Pēc pielīmēšanas logu ieteicams turēt aizvērtu vismaz 3-5 stundas. Nākamajā dienā (sevišķi vējainā dienā vai, sākoties ziemai) ieteicams pārbaudīt logu blīvējumu, izmantojot svecītes liesmu. Ja logi precīzi nepieguļ, uz esošās var pielīmēt otru blīvgumijas slānīti.
Noblīvējiet spraugas durvīs. Kā no siltuma saglabāšanas, tā no drošības viedokļa noderīgas ir otras durvis.
Jāatceras, ka radiatori izstaro 40-50 procentu siltumenerģijas, bet konvektori 10 procentu. Pārējais siltums plūst gar logiem uz augšu. Tāpēc:
a) nedrīkst aizsegt radiatorus ar galdiem, krēsliem, aizkariem, kas pāri palodzei, ar žāvēšanai uzliktu veļu;
b) vēlams aiz radiatora pielīmēt siltumu atstarojošu izolācijas plāksni (4-5 mm biezumā, nopērkamas veikalā);
c) painteresēties, vai apkures sistēma jūsu mājā ir piemērota termoregulatoru uzlikšanai pie katra sildelementa, termoregulators nodrošinās vēlamo siltumu un līdz ar to komforta līmeni jūsu dzīvoklī jebkurā diennakts stundā.
Ko deva iepriekš veiktie pasākumi 1997./1998. gada apkures sezonā?
Izmantojot termoregulatorus, virtuvē tika izmantots ne vairāk par ceturtdaļu pievadītā siltuma, bet lielākoties virtuvē pietika ar to siltumu, ko deva caur virtuvi ejošais siltuma pārvades stāvvads; dzīvojamā telpā vidēji tika izmantots 50-60 procentu pievadītā siltuma.
Iepriekšējā apkures sezonā vidēji mājā par apkuri maksājām 34 santīmus par kvadrātmetru. Pēc aprēķiniem, ja arī pārējie iedzīvotāji būtu izpildījuši minētos nosacījumus dzīvokļu siltināšanā, tarifs varētu būt 25-28 santīmi.
Vai siltināšanai nav arī negatīvo faktoru?
Jā ir! Dzīvoklī praktiski trūkst gaisa. Pagājušajā sezonā lielākoties svaigais gaiss tika «ielaists» pa virtuves logu. Bet tas nenozīmē, ka nav jāsiltina dzīvoklis, jo tikai mājā ar augstu siltumnoturību ir vismazākais siltuma patēriņš, un lētāk ir īsākā laikā apmainīt gaisa daudzumu dzīvoklī, nekā dzīvot «zaru būdā».
Visvienkāršākais vēdināšanas variants, ko redzēju Dānijā, Zviedrijā, Somijā, ir 8-12 mm urbumi loga vai balkona durvju augšējā malā 25-30 cm garumā tuvā attālumā viens no otra, un gaisa pieplūdi regulē no iekšpuses ar koka vai metāla plāksnīti (aizsedzot vai atverot urbumus), kurai pielīmēts porolons vai mīksta gumija. Savukārt no ārpuses piestiprināts sietiņš, lai nelīstu kukaiņi, un slīpa plāksnīte (jumtiņš) pret lietu un sniegu. Vienkārši un efektīvi!
