Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) svinīgajā Saeimas sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 89.gadadienai, uzrunājot klātesošos, aicināja sabiedrību uz dialogu un sapratni.
Daudze norādīja, ka svētku dienā ir spiests runāt par lietām, par ko parasti svētkos nerunā. Taču mūsu pienākums esot skatīties uz lietām objektīvi un patiesi, tostarp arī uz valstī notiekošajiem sabiedriski politiskajiem notikumiem.”Pēdējā mēneša notikumi Latvijā likuši politiķiem nopietni aizdomāties par mūsu politisko vidi, par mūsu politisko kultūru, mūsu visu kopējām demokrātiskajām vērtībām,” sacīja Daudze.Viņā šie notikumi ir raisījuši pretrunīgas izjūtas. Pirmkārt, Daudzem esot gandarījums par to, ka Latvijā demokrātija darbojas nevis uz papīra, bet dzīvē. “Aiz visām negācijām un negatīvisma, kas nereti vērojams sabiedrībā, tomēr uzskatāmi redzams – cilvēki ir gatavi un var brīvi paust savu viedokli, pulcēties, izteikt vēlmes un argumentus. Turklāt, kas ir sevišķi iepriecinoši, – demokrātija Latvijā kļuvusi atklāta, respektīvi, anonīmus vēstījumus internetā nomainījuši atklāti viedokļi, cilvēki ir gatavi bez slēpšanās paust viedokli,” teica Saeimas spīkers.Otrkārt, šādos apstākļos īpaši svarīgi esot apzināties, ka demokrātija neaprobežojas tikai ar tiesībām paust viedokli un izvirzīt prasības. Tā uzliek arī atbildību un pienākumus. Ja tiek pieprasīta “ķirurģisku iejaukšanās” valsts pārvaldē, tostarp likumdevēja un izpildvaras darbībās, tad ir jāzina un jāsaprot, ko likt vietā.”Atlaist, likvidēt, nomainīt, patriekt – tas būtu tikai risinājuma sākums. Bet kas tiek piedāvāts vietā? Kādi risinājumi būtu tie pareizie? Kā pēc šādas graušanas nodrošināt stabilitāti, ilglaicīgu attīstību un politisko prognozējamību, kas ir būtiska gan iekšpolitiskajās norisēs, gan ārpolitikā? Ir viegli sabiedrību noskaņot uz graušanu, bet ir īpaši bezatbildīgi, ja to dara tie cilvēki, kas paši ir aktīvi iesaistīti politiskajos procesos, paši ar viņiem doto varu un iespējām var veidot sabiedrības noskaņojumu, paši saņēmuši mandātu pārstāvēt sabiedrību,” teica Daudze.Saeimas priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka visobjektīvākā Saeimas darbības mēraukla ir vēlēšanas. Tieši vēlēšanas nosaka, kurš politiskais spēks ir strādājis labi, kurš – ne. “Nākamās vēlēšanas parādīs, kas ir kas Latvijas politikā. Līdz tām kāda vai kādu uzņemšanās runāt visas tautas vārdā, visas sabiedrības vārdā lielā mērā ir, skarbi sakot, spekulācija ar sabiedrības noskaņojumu. Mums ir jāņem vērā paustie viedokļi, jāņem vērā mums dotie vēlētāju uzstādījumi un jāpilda pašu solījumi,” teica Daudze.Saeimas priekšsēdētājs arī norādīja, ka Saeimai jāspēj pieņemt neatkarīgus, izsvērtus un valstiskus lēmumus un Saeima nevar būt ne valdības, ne mediju, ne nevalstisko organizāciju piedēklis. “Politiski neviennozīmīgajā situācijā mums ir jāspēj definēt mūsu valsts un šīs valsts demokrātiski ievēlētā likumdevēja galvenos iekšpolitiskos uzdevumus, saskatīt procesus un attīstības ceļus, kas ļautu likvidēt politisko spriedzi, neļaujot populismam ņemt virsroku pār politisko stabilitāti un ilgtermiņa attīstību,” sacīja Daudze.Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka par prioritāti nākotnē jākļūst kopējās sociāli ekonomiskās situācijas stabilizācijai, varas un sabiedrības savstarpējās sapratnes un uzticības atjaunošanai, kā arī valsts policentriskai attīstībai – ne tikai Rīgas bet arī visu reģionu attīstībai un ilgtspējīgai valsts attīstības stratēģijai.Kā uzsvēra Daudze, viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka valsts demokrātiskās vērtības un izraudzītais attīstības kurss nav mainījies, tāpat kā nav mainījusies politiskā pārliecība – Latvijai jābūt demokrātiskai, parlamentārai republikai, kur visa valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. “Mūsu līdz šim realizētā un arī nākotnes politika ir vērsta uz Eiropas demokrātijas tradīciju turpināšanu. Šīs tradīcijas apvienojumā ar mūsu valsts nacionālās identitātes saglabāšanu nodrošina to vienīgo, unikālo un neatkārtojamo vietu, ko Latvijaun latvieši ieņem visas Eiropas vēsturē, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Tās ir galvenās vērtības, kuras mums jāsaglabā,” teica Saeimas priekšsēdētājs.
