Es savas darbības piecos gados uzrunāju jūs pašos svarīgākajos brīžos.
Es savas darbības piecos gados uzrunāju jūs pašos svarīgākajos brīžos. Tāds brīdis bija pirms līgumu parakstīšanas ar Krieviju un armijas izvešanas. Tāds brīdis bija sakarā ar Skrundas lokatora darbības pārtraukšanu. Man nav jāaizstāv kādas partijas interses, es runāju tikai par visas valsts interesēm.
Esmu nobažījies par valsts tālāko attīstību. Šodien notiek referendums par izmaiņām Pilsonības likumā. Ir jāpieņem ārkārtīgi atbildīgs lēmums. Referenduma likme ir ļoti augsta. Būtībā jautājums ir par to, vai mēs vēlamies saglabāt to divkopienu sabiedrību, kuru mantojām no padomju laika. Es to nevēlos un tāpēc balsošu «pret».
Es aicinu visus Latvijas Republikas pilsoņus piedalīties referendumā.
Labu nodomu vadīta, «Tēvzemei un brīvībai» tomēr ir pārspīlējusi un kurina baiļu gaisotni sabiedrībā. Šī partija izmanto nacionālās jūtas priekšvēlēšanu mērķiem, un tā nav godīga politika.
Bieži dzirdam lozungu: «Latvieti, nepadodies!» Bet kam lai mēs nepadodamies? Vai patiešām ar to ir domāta Eiropa? Eiropas politiķi taču iesaka pastiprināt latviešu valodas mācīšanu. Tieši Eiropas valstis tam ir devušas naudu. Vai varbūt ar to ir domāti impērijas interfrontiskie spēki? Mums labi pazīstamais Viktors Alksnis taču atklāti pateica, ka tikai gaida, lai Latvijas pilsoņi referendumā balsotu «par». Tātad «Tēvzemes un brīvības» pozīcija pilnībā sakrīt ar interfrontes pozīciju.
Lozungs «Latvieti, nepadodies!» bieži tiek saprasts kā atbalsts latviešu valodai. Taču referendums nav par latviešu valodu un tās likteni. Referendumā lemsim par to, vai pilsonību piešķiram poļiem, kuri šiet dzīvoja jau pirms okupācijas un kuri cietuši tāpat kā latvieši. Poļi iegūtu pilsonību tādā pašā kārtībā kā igauņi un lietuvieši, un tādam risinājumam piekrīt visas partijas. Referendumā lemsim, vai atvieglot pilsonības iegūšanu pensionāriem. Viņu skaits ir tik mazs, ka viņi nav noteicošais spēks Latvijas likteņa veidošanā. Referendumā lemsim par to, vai atceļama ir logu sistēma, kas jau zaudējusi savu nozīmi. Arī pret šiem grozījumiem Pilsonības likumā neiebilst neviena partija.
Referendumā lemsim, vai pilsonība piešķirama tiem 18000 nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Cilvēki jautā, vai viņi būs lojāli un pratīs latviešu valodu. Es atbildu kā gan savādāk, jo viņi taču ir neatkarības bērni un ir mūsu valsts bērni. Viņi taču apmeklēs skolu Latvijā un nevis vairs PSRS. Viņi iemācīsies latviešu valodu. Kam gan vēl lai ticam, ja ne bērniem, kuri dzimuši jau neatkarības laikā?
Par šīm izmaiņām Pilsonības likumā diskutējām visu gadu. Tās apstiprināja Saeimas vairākums. Šīs izmaiņas atbalsta lielākās partijas Latvijā. Šīs izmaiņas apsveica Eiropa un Amerikas prezidents Bils Klintons personiski.
Es referendumā balsošu «pret». Es stingri iestāšos par to, lai Saeima pieņem jaunu Valodu likumu, kurā paredzēti stingri noteikumi par latviešu valodas lietojumu. Prasīšu, lai Saeima pieņem jaunu Izglītības likumu. Nelatviešu bērni skolās aizvien vairāk priekšmetu apgūst latviešu valodā. Augstākā izglītība pāriet pilnībā uz latviešu valodu. Tā taču ir skaidra latviešu valodas atbalsta politika. Okupācijas laikā šeit tika izveidota divkopienu sabiedrība, un tagad mēs to pārveidojam.
Kas notiks, ja referendumā uzvarēs «par» balsojums? Mēs radīsim neuzticības atmosfēru sabiedrībā un atgrūdīsim arī lojālos nepilsoņus. Balsojums «par» nozīmēs arī to, ka atgrūžam savus Rietumu sabiedrotos. Vai mēs patiešām domājam, ka varam stiprināt neatkarību bez Rietumu atbalsta? Rietumu attieksme pret mums būs vēsa, toties karstāka būs impērijas elpa. Pēdējā laikā to jau jūtam. Tie, kuri balsos referendumā «par», drīz vien pēc tam jutīsies piemuļķoti. Latvijā agrāk vai vēlāk tiks izdarītas šīs izmaiņas Pilsonības likumā, jo bez tām nav iespējama valsts attīstība.
Šodienas referenduma likme ir ļoti augsta. Piedalīsimies referendumā par valsts nākotni! Lai mūs katru vada prāts, nevis bailes! Es ticu savas tautas un valsts nākotnei. Un tas ir galvenais, kāpēc balsošu «pret».
Guntis Ulmanis, Valsts prezidents
Red.piebilde. Publicēts saīsināti.
