Laikraksta lasītāji jautā, vai tā ir tiesa, ka to pilsoņu balsis, kas vēlēšanās nepiedalās, tiek sadalītas Saeimā iekļuvušajām partijām un vai tas pats notiek arī ar balsīm, kas atdotas par piecu procentu barjeru nepārvarējušām partijām.
Laikraksta lasītāji jautā, vai tā ir tiesa, ka to pilsoņu balsis, kas vēlēšanās nepiedalās, tiek sadalītas Saeimā iekļuvušajām partijām un vai tas pats notiek arī ar balsīm, kas atdotas par piecu procentu barjeru nepārvarējušām partijām.
Kā «Ziņām» tika paskaidrots Centrālajā vēlēšanu komisijā, pašas balsis netiekot pārdalītas Saeimā iekļuvušajām partijām. Ja cilvēks nepiedalās vēlēšanās vai ja iemetis vēlēšanu kastē nederīgu aploksni (saskaņā ar Vēlēšanu likumu par nodoto balsu kopskaitu jeb vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu tiek uzskatīts derīgo aplokšņu skaits), viņš līdz ar to ir atteicies ietekmēt vēlēšanu rezultātu, un lēmēji būs tie balsotāji, kuru vēlēšanu aploksnes izrādīsies derīgas. Piemēram, ja vēlēšanās piedalītos tikai 30 procenti no visiem balstiesīgajiem, viņi visu pārējo 70 procentu vietā arī izlemtu, kam uzticēt varu.
Tās balsis, kas atdotas par partijām vai vēlēšanu apvienībām, kuru saraksti nav pārvarējuši piecu procentu barjeru (pa visu Latviju ir saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no kopīgā balsu skaita), būs aizgājušas zudumā. Šīs balsis tiešā veidā netiek ieskaitītas kādai citai konkrētai partijai (tātad tās nebūs saņēmis cits saraksts), bet tās arī tālāk neko neietekmē. Zudušās balsis it kā izšķīst kopējā katlā. Saeimas deputātu vietas tiek sadalītas barjeru pārvarējušo partiju starpā pēc Vēlēšanu likumā noteikta mehānisma. Likuma 38. pantā teikts:
«Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:
1) nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
3) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
4) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar deputātu kandidātu skaitu vēlēšanu apgabalā, ir tāds pats kā viens vai vairāki nākamie dalījumi, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā visvairāk balsu. Ja šie kandidātu saraksti ir reģistrēti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.»
