Jauka ir Skolotāju diena. Tad skolotājiem tiek dāvināti ziedi un sacīti vārdi, kādus ikdienā parasti neiznāk dzirdēt. Bet kā tas ir – būt skolotājam?
Jauka ir Skolotāju diena. Tad skolotājiem tiek dāvināti ziedi un sacīti vārdi, kādus ikdienā parasti neiznāk dzirdēt. Bet kā tas ir – būt skolotājam? Par to saruna ar skolotāju ģimeni – Andru un Raimondu Bulmeriem.
Skolotāja Andra skolā strādā jau desmit gadu, un viņas aicinājums ir valodas. Vectēvs baltvācietis bērnībā viņai daudz stāstījis par Vāciju. Tas acīmredzot meitēnu tā iespaidojis, ka vairāk par visu viņai gribējies ieraudzīt Vāczemi un iemācīties tās valodu. Vāciju apskatīt tolaik viņai bija nereāli, toties valodu studēt Universitātes Svešvalodu fakultātē neviens nevarēja liegt.
Tagad Andra Dobeles 1. vidusskolā māca arī zviedru valodu, ko apguvusi pašmācības ceļā. To veicinājusi viņas sarakste ar zviedru draugiem.
Raimondam gan tā skolotāja būšana nav bijusi pie sirds. Bērnībā tuva bijusi mūzika. Vēlākajos gados, kā jau puikam, paticis futbols kaimiņu sētā un citas lietas. Taču mamma bijusi stingra: «Ja reiz esi ko iesācis, tad arī pabeidz!» Un Raimonds, apzinīgs būdams, iestājies Jelgavas Mūzikas koledžā. Pēc tam nonācis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā neklātienes nodaļā un mūzikas skolotāja darbu atradis Dobeles 1. vidusskolā pirms astoņiem gadiem.
Skolotājiem augstskolā māca dažādas lietas, tikai ne to, kā saprasties ar skolēniem.
Andra ir priecīga, ka bērni viņu pieņēmuši uzreiz. Tas acīmredzot tādēļ, ka nav sevi uzskatījusi augstāku par skolēniem. Šai ziņā viņai un Raimondam ir vienas domas: skolotājam jāaug līdzi saviem skolēniem, jāmēģina sasniegt viņu līmeni. Ir svarīgi, lai skolēns skolotājam varētu uzticēties un brīvi runāt par visām savām problēmām.
Atceroties savu pirmo dienu klases priekšā, Raimonds pasmej:
Nezināju, no kura gala visam ķerties klāt. Tagad jau ir citādi zinu, ka ir dažādas klases un dažādi skolēni. Un nervu «drapes» dzert nav nācies.
Pēc šiem vārdiem abi skolotāji saskatās un viena balsī saka:
Jā, kad mēs augām, tad gan tā negāja…
Andra un Raimonds saskatījušies, kad Raimonds apmeklējis Andras vadītos vācu valodas kursus. Ar to valodu īpaši nav veicies, toties tagad Raimonds ir apmierināts ģimene ir iznākusi saskanīga. Abi ir lieli ceļotāji ar kājām, velosipēdu, laivu un automašīnu ir apceļota visa Latvija, apskatīta arī Lietuva un Igaunija, un Skandināvijas valstis. Abi kopā viņi dodas arī uz basketbola laukuma, uz peldbaseinu un sniegotiem kalniem.
Bet ir jau arī atšķirīgas intereses. Raimondam, piemēram, patīk grupa «MSJ Naturālisti», ko savulaik veidojuši vidusskolēni un kas pastāv jau sešus gadus. Kopā ar šo grupu Raimonds pavada dažu labu brīvo brīdi, nospēlē ballītes. Turklāt tas dod arī kādu latu pie skolotāju aldziņas.
Andra, tādos novakaros, viena palikusi, ķeras pie vācu un zviedru grāmatām, raksta vēstules draugiem un reizi nedēļā iet uz savu četru dāmu klubiņu. Lai gan kulinārija nav viņas stiprā puse, Raimonds mājās tiek sagaidīts ar kaut ko īpaši garšīgu vai neparastu.
