Šoruden 60 gadu jubileju svin apvērsuma elektronikas jomā radītājs – tranzistors, ko mūsdienās joprojām izmanto daudzās iekārtās, vienīgi to skaits no dažiem simtiem palielinājies līdz miljoniem.
«Bell Labs» izpētes centra zinātnieki 1947.gadā atklātībā demonstrēja pasaulē pirmo tranzistoru, kas darbojās kā savdabīgs slēdzis, palīdzot realizēt praktiski visus šobrīd ar informācijas apstrādi saistītos procesus. Tranzistors šodien ir svarīgākā mikroshēmu detaļa, un bez tās nevar eksistēt neviens dators.Kaut arī tranzistora izgudrotāji saņēma Nobela prēmiju fizikā, sākumā šis atklājums zinātnieku vidū tika uzņemts visai vēsi. Pirmie tranzistorus novērtēja radioaparātu ražotāji, jo tas ļāva samazināt ierīces gabarītus un atteikties no lampu tehnikas. Pēc mikroshēmu izgudrošanas tranzistori sāka samazināties izmēros, un atkrita nepieciešamība savienot shēmas elementus ar lodēšanas palīdzību.1968.gadā korporācijas «Intel» radītājs Gordons Mūrs paziņoja, ka tranzistoru skaitam mikroshēmā ir jādubultojas ik pa pusotram vai diviem gadiem. Pirmais datoru mikroprocesors «Intel 4004», kuru apgrozībā laida 1971.gadā, sastāvēja no 2300 tranzistoriem, bet 1989.gadā procesors «Intel 486» bija jau ar vienu miljonu 200 tūkstošiem tranzistoru, savukārt 2000.gadā radītais «Intel Pentium 4» bija salikts no vairāk kā 42 miljoniem tranzistoru.
