«Ziņas» turpina 2. oktobrī sākto sarunu ar vienu no namu energopārvaldniekiem Raiti Vītoliņu par to, kā «sataupīt» siltumu, kas teju teju, cerams, tiks pa centralizētās apkures caurulēm ielaists mūsu mājās.
«Ziņas» turpina 2. oktobrī sākto sarunu ar vienu no namu energopārvaldniekiem Raiti Vītoliņu par to, kā «sataupīt» siltumu, kas teju teju, cerams, tiks pa centralizētās apkures caurulēm ielaists mūsu mājās.
Daudzās no mājām jau pagājušajā gadā darbojās automātiskie siltummezgli, citās tikai šogad tiks pārbaudīta to efektivitāte. Kā no šīs dārgās ierīces «izspiest» pēc iespējas vairāk labuma, t.i., vairāk ekonomēt un mazāk maksāt?
Siltummezgls automātiski nodrošina jūsu noteikto siltuma režīmu atkarībā no āra temperatūras: siltā laikā siltuma padeve tiek samazināta, un nav nepieciešams to regulēt ar logu atvēršanu, bet aukstā laikā siltuma padeve tiek palielināta, lai nodrošinātu jūsu noteikto (ierīcē uzstādīto) siltuma režīmu.
Katrai mājai, atkarībā no tās siltuma noturības, šis režīms vēlamās dzīvokļa temperatūras sasniegšanai ir dažāds, un precīzi to noteikt var tikai energopārvaldnieks, kas analizē siltummezgla darbību saistībā ar āra temperatūru, uzstādīto un faktisko režīmu.
Kā var ekonomēt:
nakts stundās (piemēram, no pulksten 22 līdz 5.30) uzstādīt par 2 līdz 60C pazeminātu apkures režīmu (samazinot temperatūru dzīvoklī par vienu grādu, var ekonomēt 5 procentus siltumenerģijas);
naktī (piemēram, no pulksten 23 līdz 6) atslēgt karstā ūdens padevi;
uzstādīt dažādās nedēļas dienās un stundās dažādu siltuma režīmu;
eksperimentālā kārtā noteikt racionālāko «ADAPT» līkni savai mājai.
Tomēr arī šoziem pilsētā vēl būs mājas, kur nav siltummezglu, bet ir siltuma skaitītāji.
Šādās mājās ieteicams izvēlēties energopārvaldnieku, kas lielāko diennakts laiku uzturas mājā (pensionārs, mājsaimniece), jo siltuma ekonomija būs atkarīga no tā, cik bieži energopārvaldnieks ar aizbīdņa palīdzību regulēs siltuma režīmu atkarībā no āra temperatūras un diennakts stundas (piemēram, Asteru ielā 12 pagājušajā apkures sezonā iedzīvotāji vidēji maksāja 35 santīmus par kvadrātmetru, kas ir liels energopārvaldnieka nopelns).
Vai jāsecina, ka, tuvojoties apkures sezonai, pats galvenais ir izvēlēties vislabāko energopārvaldnieku?
Jā gan, tomēr pat vislabākā energopārvaldnieka pūles nedos rezultātus, ja par siltuma saglabāšanu nerūpēsies visi mājas iedzīvotāji. Jāatceras, ka mājā uzstādītais siltuma skaitītājs nekļūdīgi uzskaita arī to siltumu, kas izplūst pa vaļā atstātām kāpņu telpu durvīm, izsistiem logiem, neizolētām caurulēm pagrabā. Te var arī tikt «sadedzināta» visa ekonomija, kas panākta, dzīvokli siltinot un temperatūru regulējot.
Dažai mājai aukstums nāk iekšā ne vien pa durvīm un logiem, bet arī caur sienām.
Ja mājas sienām ir augsta siltumcaurlaidība, tās jāsiltina. To var izdarīt no iekšpuses, izmantojot fibrolīta plāksnes, akmens vati, siltās tapetes.
Visvienkāršākais, ko var veikt katrs mājas iedzīvotājs, ir pielīmēt dzīvoklī pie ārējām sienām 4 līdz 6 milimetrus biezas siltuma izolācijas tapetes. Piespiežot roku pie šādas sienas, sajutīsiet nevis aukstumu, bet siltumu.
Pērnā pieredze mana vienistabas dzīvokļa siltināšanā un mājas energopārvaldnieka amatā, rāda, ka līdz īsti aukstajam laikam vēl ir iespējams daudz ko izdarīt un izmēģināt, lai dzīvotu siltāk, bet maksātu mazāk. Vēlu veiksmi!
