Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”, konstatējusi divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti, informēja Prokuratūras preses centrs.
Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.Pārbaudes laikā prokuratūra tiesneša rīcībā tomēr nav konstatējusi Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana – sastāva pazīmes un nolēmusi atteikties uzsākt kriminālprocesu.Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudē secināts, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu Grūtupu un viņa biroja darbiniekiem ir notikušas un sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, norāda prokuratūra. Arī SIA “Lattelecom” zvanu izdruku analīze apstiprinājusi, ka izejošie zvani no Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.Prokuratūra tomēr uzsver, ka, iztrūkstot telefonsarunu audioierakstiem, “ar resoriskās pārbaudes veikšanai pieļaujamajiem līdzekļiem un metodēm” neesot iespējams konstatēt, vai izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās tiesnešu un Grūtupa biroja darbinieku telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām.Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem lietas dalībniekiem, lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma prokuratūrai izdevies identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneši. Šajās civillietās tika pārbaudīta pieņemto nolēmumu pamatotība, izvērtēta tiesnešu rīcības likumība un atbilstība Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.Pārbaudē konstatētas divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi ir nelikumīgi un nepamatoti. Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.Abas šīs civillietas izskatītas pirmās instances tiesā, spriedumus lietas dalībnieki, kuri šobrīd ir likvidēti un izslēgti no Uzņēmuma reģistra, likumā noteiktajā kārtībā nepārsūdzēja, un spriedumi ir stājušies likumīgā spēkā, līdz ar ko neesot pamata Civilprocesa likuma 484.pantā noteiktā prokurora protesta iesniegšanai šajās lietās.Pārbaudes laikā tiesneša rīcībā neesot konstatētas apzināti nelikumīga sprieduma taisīšanas sastāva pazīmes, tāpēc 29.novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.Vēl vienā civillietā prokuratūra konstatējusi būtiskus materiālo tiesību normu pārkāpumus, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas visās trijās tiesu instancēs. Arī šajā lietā neesot likumā noteiktā pamata prokurora protesta iesniegšanai, jo Civilprocesa likuma 477.pants nosaka, ka kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā ar pasludināšanas brīdi.Arī šajā pārbaudē netika konstatēts, ka būtu noticis Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums – apzināti taisīts nelikumīgs spriedums, tāpēc 29.novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.Pārbaudē konstatēti likuma “Par tiesu varu” 89.panta 3.daļas pārkāpums un Tiesnešu ētikas kodeksa 2., 3. un 4.kanona pārkāpumi divu Augstākās tiesas tiesnešu rīcībā un Tiesnešu ētikas kodeksa 2., 3. un 4.kanona pārkāpumi piecu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu rīcībā. Viena tiesneša rīcībā konstatēti arī tīši likuma pārkāpumi tiesas lietas izskatīšanā.Kā uzsver prokuratūra, tiesneši pieļāvuši “ex parte” sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes, izlemjot lietu, ietekmējās no atsevišķu cilvēku interesēm, pieļāva rīcību, kas neveicina sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei, pieļāva, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi, kā arī viņu ārpustiesas darbība nonāca pretrunā ar tiesneša pienākumiem.Atzinumi par pārbaudes rezultātiem nosūtīti tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK), Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam.Ņemot vērā, ka vairāk nekā 100 iesniegtajās izdrukās atšifrētās telefonsarunas attiecas uz izmeklējamo priekšmetu kriminālprocesā, kas jau 2004.gadā uzsākts par krāpšanu, šīs izdrukas nosūtītas procesa virzītājam. Minētā kriminālprocesa ietvaros tiek pārbaudīti un tiks izvērtēti sarunu izdrukās minētie fakti un amatpersonu iespējamā atbildība, informē prokuratūra.
