Izstādes (muzeja) atklāšana Bija pagājis gads, kopš tika slēgta Zemgales apgabala lauksaimniecības izstāde.
(Turpinājums. Sākums 30. septembra numurā.)
Izstādes (muzeja) atklāšana
Bija pagājis gads, kopš tika slēgta Zemgales apgabala lauksaimniecības izstāde. 1938. gada 11. septembrī bijušajā izstādes laukumā atkal plīvoja karogi. Simtiem jelgavnieku un lauksaimnieku nāca, lai būtu klāt pastāvīgās izstādes atklāšanā. Ieeja bija no garozas ielas.
Izstādē bija apkopots un sistematizēts vairāk nekā 10 tūkstoš eksponātu septiņos paviljonos un laukumā. Izstādes mērķis bija parādīt Latvijas lauksaimniecības ceļu no pagātnes cauri tagadnei uz nākotni.
Izstādes vairākās nodaļās tika parādīta lauku dzīve, kas tajā sasniegts un kas vēl jādara.
Tehnikas nodaļa bija veltīta zemes apstrādāšanas un ražas novākšanas mašīnām, lauksaimniecības mehanizācijai un vēja izmantošanai saimniecībā, darbinot dažādas mašīnas.
Selekcijas nodaļā tika demonstrētas sēklkopības attīstības iespējas augstu ražu iegūšanai. Kūdras ieguve un izmantošana zemes struktūras uzlabošanā. Meliorācijas nepieciešamība, darbus veicot ar meliorācijas sabiedrību palīdzību.
Mežkopības nodaļā varēja aplūkot, kā jāvairo, jāsaudzē un lietderīgi jāizmanto Latvijas meži.
Sevišķi plaši bija atspoguļota lopkopības attīstība, kā arī paņēmieni augstvērtīga ganāmpulka izveidošanā. Dārzkopības un biškopības nodaļā skatītājiem tika parādīts, ko var dot mūsu dārzi un dravas, un, ka nepieciešamas tikai zināšanas, lai to visu sasniegtu.
Plašs darbu klāsts bija zvejniecībā, mājturībā un būvniecībā. Atainots tika arī mazpulku darbs pulciņos un viņu sasniegumi izmēģinājuma lauciņos.
Izstādi atklāja zemkopības ministrs J.Birznieks.
Šeit varēja gūt jaunas ierosmes turpmākajam darbam un zināšanas, kā veidot dzīvi uz laukiem, lai tā būtu bagāta un skaista. Lauksaimniecības muzeju regulāri papildināja. Dzelzceļa virsvalde grupām, kuras brauca apmeklēt izstādi pazemināja braukšanas maksu par 50 procentiem. Grupa skaitījās ne mazāka par 5 cilvēkiem. Atklāšanas dienā izstādi apmeklēja vairāki tūkstoši.
Pirmie aviācijas svētki Jelgavā
Pirmajos aviācijas svētkos, kas notika 1938. gada 11. septembrī reizē ar jaunā lidlauka iesvētīšanu Driksas upes krastā Lapskalnu saimniecības laukos pulcējās negaidīti liels apmeklētāju skaits ap 12000 cilvēku. Vēl jāpieskaita tie simti, kas uzturējās Lielupes krastos un pilsētas nomalēs.
Cilvēku straume plūda pa uzvaras ielu uz lidlauku. Transportam bija norīkota pilsētas valdes smagā mašīna. Pa Driksas upi uz leju brauca kuģīši ar pasažieriem. Lidostas laukumā garā rindā bija novietotas 14 lidmašīnas. Lidmašīnām priekšā stāvēja armijas, aizsargu un civilie lidotāji. Blakus motorlidmašīnām atradās Jelgavā izgatavotais planieris «Lāčplēsis». Rindu noslēdza Autokluba priekšnieks un jaunie lidmodeļu būvētāji.
Atskanēja 3. Jelgavas kājnieku pulka orķestra maršs, un laukumā ieradās svētku viesi. Pēc ziņojuma pieņemšanas sākās lidlauka iesvētīšana. Mācītājs O.Kraulis iesvētīja lidlauku un aizlūdza par Latvijas valsts likteņa vadītājiem. Runāja pulkvedis R.Bebris, nododot prezidenta sveicienu: «Lai raisās spārni jaunajiem lidotājiem, lidojot zem zaļajām Zemgales debesīm, sargājot savas Tēvu zemes brīvību!» No 12 tūkstošiem klātesošo mutēm atskanēja tautas lūgšanas skaņas un aizplūda tālu rudens saules pielietajos laukos. Sekoja vēl daži apsveikumi, tad sākās svētku programma.
Iedūcās 14 lidmašīnu motori. Pirmā pacēlās aerokluba lidmašīna «Kaija», vilkdama līdzi planieri, kas gaisā demonstrēja figūrlidojumus. Pēc tās pacēlās Jelgavas lidotāju skolas priekšnieka I.Butevica vadītā lidmašīna «Lāčplēsis». Klāt nāca lidojumi grupās un individuāli, demonstrējot savu māku. Gaisā palaida krāsainus balonus. Lidmašīnas centās tos iznīcināt ar propelleru palīdzību. Jaunie lidmodelisti demonstrēja savus planierus. Mazajiem skatītājiem no lidmašīnām uz laukuma meta saldumus. Visi ar lielu interesi sekoja lidmašīnai, no kuras ar izpletni izlēca kapteinis Dimza, un veiksmīgi piezemējās. Labi pirka arī loterijas biļetes, ar kurām varēja laimēt lidojumus, lai paskatītos uz Jelgavu no augšas. Tos, kuriem loterijā nebija laimējies, vizināja par maksu. No Rīgas savā sudrabotajā lidmašīnā «Kurzemes Hercogiene» ieradās lidotājs kapteinis H.Cukurs. Pēc vairāku stundu svētku programmas lidmašīnas pacēlās atpakaļceļam uz Rīgu. Svētku dalībnieki devās uz Vienības parku. Tur notika svētku balle. Lidlauka būve bija izmaksājusi 65 tūkstošus latus. Svētki bija izdevušies, un publika bija apmierināta ar redzēto.
Arī šodien jelgavnieki var būt lepni par savu lidlauku, kas nu jau kļuvis plašāks un modernāks. Kādreiz Jelgava varēja lepoties ar pirmo buru lidotāju skolu Latvijā. Arī šodien ir visas iespējas atdzimt vecajām tradīcijām. Ikviens, kam interesē sporta aviācija, šodien var iesaistīties šajā aizraujošajā sporta veidā.
Jelgavas buru lidotāju centrs jūs aicina uz nodarbībām lidlaukā, kur varēs apgūt lidošanas teoriju un lidot ar planieri. Nodarbības sporta aviācijā notiek sestdienās un svētdienās no pulksten 10 līdz 16.
