Lielākajā daļā Jelgavas iestāžu apmeklētājiem joprojām rodas zināmas grūtības, ja rodas zināma vajadzība.
Lielākajā daļā Jelgavas iestāžu apmeklētājiem joprojām rodas zināmas grūtības, ja rodas zināma vajadzība.
Ja esat, piemēram, domē, rajona padomē, nekustamā īpašuma pārvaldē, jūs neatradīsiet nevienas labierīcību durtiņas, kas nebūtu aizslēgtas. Vainīgi pie tā esot apmeklētāji, kas čiepjot ne tikai ziepes un tualetes papīru, bet pat ūdens krānus un citas ietaises. Diez kā samērosim savu valsti ar Eiropu, ja viss, kas civilizētā pasaulē ir pats par sevi saprotams, pie mums nav iespējams, jo zog, demolē, pieķēza. Tā, lūk, arī uz tualeti ir jāiet, palūdzot atslēdziņu sekretārei. Tikai, kā lai apmeklētājs zina, ka viņam ir vismaz šāda iespēja tur iekļūt, ja ir radusies spiedīga vajadzība, pie attiecīgajām durtiņām nav nekādas informācijas.
Lai uzturētu kārtīgu savu tualeti, bērnu poliklīnikā tā nav aiz atslēgas, toties tur prasa maksu. Tas arī ir viens no mūsu dzīves paradoksiem. Visur bērnus tualetē ielaiž par brīvu, taču tieši bērnu ārstniecības iestādē uz poda patupēt viņi var tikai tad, ja samaksāti pieci santīmi. Turpretī pieaugušo poliklīnikās (pilsētas un rajona) tualeti tiesa ne tik smalku var apmeklēt par velti.
Pilsonības un imigrācijas departamenta Jelgavas nodaļā allažiņ ir rindas, taču apmeklētājiem tualete vismaz ēkas pirmajā stāvā nav pieejama. Attiecīgā telpa gan ir atrodama otrajā stāvā, kur agrāk bija namu pārvalde un tagad notiek remonts, taču diez vai par to zina apmeklētāji un vai viņiem maz ļaus tur klejot vajadzīgās vietas meklējumos.
