Septembra vidū apritēja 1000 dienu, kopš labklājības ministra amatā strādā Vladimirs Makarovs.
Septembra vidū apritēja 1000 dienu, kopš labklājības ministra amatā strādā Vladimirs Makarovs. Viņš tikās ar rajonu žurnālistiem, lai sniegtu pārskatu par padarīto.
V.Makarovs uzskata, ka viens no lielākajiem sasniegumiem ir tas, ka, uzticoties sociālajiem likumiem, ir audzis sociāli apdrošināto personu skaits. Cilvēki legalizē savu nodarbinātību, un līdz ar to aug arī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi. 1995. gadā Latvijā vidējā pensija bija 32,72 lati,1998. gadā 1. jūnijā Ls 53,58. Labklājības ministrija ir sākusi indeksēt pensijas ne tikai par pagājušo laiku atbilstoši inflācijai, bet 1. maijā indeksēja pensijas, jau ierēķinot prognozējamo inflāciju, nākamajam laika periodam. Ministrs uzskata, ka šādai indeksācijai ir pozitīva virzība. Šāgada janvārī pieprasīto pensiju skaits bija 2581, no tām tikai 124 pensijas bija sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Salīdzinājumā ar 1993. gadu apmēram par 15 tūkstošiem ir audzis strādājošo pensionāru skaits.
Latvijā ir apmēram 12 tūkstoši sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju, kas vecāki par 70 gadiem. Pēc pastāvošās pensiju aprēķināšanas formulas cilvēkiem, kas strādā 65 70 gadu un lielākā vecumā, pensija ir tuvu algai vai pat lielāka. Latvijā ir apmēram 250 cilvēku, kas strādā 80 gadu vecumā, un, ja viņi pieprasa pensiju, pat saņemot minimālo darba algu Ls 42, viņu pensija būs 106 lati.
1996. gada nogalē īpaši veiksmīgs bija lēmums panākt, ka 28,4 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tika atvēlēti veselības aprūpei. Sakarā ar to, ka iedzīvotāja legālie ienākumi palielinās, arī šī ienākuma nodokļa daļa aug 1997. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 52 miljoni latu, 1998. gadā 59 miljoni, 1999. gadā tiek prognozēti ap 73 miljoniem latu.
1995. gadā veselības aprūpei tika tērēti 92 miljoni latu, 1998. gadā 133 miljoni latu, bet 1999. gada valsts veselības aprūpes budžeta vajadzībām ir paredzēti 147 miljoni latu.
V.Makarovs uzsvēra, ka tuvākajos gados Labklājības ministrija iecerējusi paaugstināt arī ģimenes valsts pabalstu. Šogad, gatavojot 1999. gada budžeta projektu, ministrija cer panākt ievērojamu līdzekļu palielināšanu veselības aprūpes vajadzībām.
Problēma šogad ir par katras sociāli apdrošinātās personas iemaksām uzkrātās informācijas saglabāšanu, jo, ja ir paredzēts pensiju rēķināt no visa mūža ieguldījuma, tad tam cilvēkam, kam šobrīd ir 20 gadu, arī pēc 40 50 gadiem vajadzēs parādīt, ko viņš ir iemaksājis.
Pasaules banka ir solījusi 12,6 miljonu ASV dolāru aizdevumu, kas vēl papildus paredz arī 4 miljonu ASV dolāru lielu dāvinājumu. Kur Labklājības ministrija vēlas un Pasaules banka ir piekritusi izlietot šo naudu?
V. Makarovs sacīja, ka tie tiks izlietoti vairākām vajadzībām, kā piemēram, veselības aprūpes finansu plūsmas, uzskaites, informācijas un statistikas sakārtošanai, primārās veselības aprūpes ārstu institūciju un pacientu reģistrācijai. Līdzekļi nepieciešami arī ģimenes ārstu sagatavošanai un prakses vietu iekārtošanai, kā arī sabiedrības veselības veicināšanai.
