Jau vairāk nekā mēnesi turpinās ekonomiskā krīze Krievijā. Tā nenoliedzami atstājusi arī būtisku iespaidu uz Latviju, skarot vienlīdz kā ražotājus un tirgotājus, tā komercbankas.
Jau vairāk nekā mēnesi turpinās ekonomiskā krīze Krievijā. Tā nenoliedzami atstājusi arī būtisku iespaidu uz Latviju, skarot vienlīdz kā ražotājus un tirgotājus, tā komercbankas. Tiesa, komercbankas cietušas mākslīgi radītas ažiotāžas dēļ. Augusta otrajā pusē, kad par maksātnespēju paziņoja «Latvijas Kapitāl banka», uzņēmēji steidza arī uz citām bankām izņemt naudu, īpaši neizzinot, kuras bankas pēc ieguldījumiem Krievijā joprojām ir stabilas, kuras ne.
Tagad, kad ir apkopota informācija par komercbanku darbību šā gada astoņos mēnešos, var izdarīt pirmos piesardzīgos secinājumus par Latvijas komercbanku darbību un to, kā tās spējušas pārvarēt krīzi.
Pirmais un galvenais secinājums ir, ka neviena no Latvijas lielākajām bankām (tostarp arī Baltijas Tranzītu banka), kuru ieguldījumi Krievijā bija saprāta robežās, ar pazušanu no Latvijas finansu aprites nesteidzas. Līdz ar to var droši apgalvot, ka iedzīvotāju vēlme izņemt naudu no bankām bija pārsteidzīga.
Tikko apkopotā informācija rāda, ka pirmo desmit lielāko komercbanku finansiālie rādītāji būtiski nav mainījušies aktīvi palikuši pirmskrīzes apmērā. Piemēram, Latvijas Unibankas aktīvi pieauguši par 32 miljoniem latu, Multibankas samazinājušies par 2,5 miljoniem latu, Ogres komercbankas palikuši gandrīz nemainīgi, Baltijas Tranzītu bankas samazinājušies par septiņiem miljoniem latu, Pareks bankas samazinājušies par 14 miljoniem latu. Arī komercbanku gada peļņa, lai gan nedaudz samazinājusies, taču joprojām norāda, ka gads tiks pabeigts ne tikai bez zaudējumiem, bet pat ar salīdzinoši lielu peļņu (cik lielu vien var vēlēties apstākļos, kad krīze ir ne tikai Krievijā, bet katrā pasaules valstī).
Uz Latvijas komercbanku fona Baltijas Tranzītu bankas finansu rādītāji ir vieni no labākajiem. Ar 1,84 miljonu latu peļņu tā ir trešajā vietā aiz Pareks bankas un Rietumu bankas. Ir apsteigta pat Latvijas Unibanka. Arī pēc peļņas attiecības pret kapitālu un rezervēm banka ir komercbanku pirmajā trijniekā. Pirmais rādītājs ir 24 procenti, un, saskaņā ar to, banka ieņem trešo pozīciju starp Latvijas komercbankām. Savukārt pēc otrā rādītāja banka ir stabili pirmā, apsteidzot pat tādas ienesīgas bankas kā Rietumu banka un Pareks banka. Šim rādītājam ir īpaša vērtība. Un ne jau tāpēc, ka tas ir labvēlīgāks Baltijas Tranzītu bankai. Tieši tas parāda, cik efektīvi banka spēj strādāt ar piesaistītajiem pašu līdzekļiem.
Jāņem arī vērā, ka Baltijas Tranzītu bankai ir plašāks filiāļu un norēķinu punktu tīkls nekā Pareks bankai un Rietumu bankai, un tas prasa ievērojamus papildu izdevumus. Turklāt jāapzinās, ka viens no bankas stratēģiskās darbības virzieniem ir būt par banku visai ģimenei, tas ir apkalpot Latvijas iedzīvotājus. Skaidrs, ka ieņēmumi jebkurai bankai galvenokārt veidojas no uzņemējsabiedrību apkalpošanas. Savukārt fiziskām personām galvenokārt tiek piedāvāta iespēja naudas noguldīšanai bankā uz salīdzinoši augstiem procentiem, kuri pēc tam bankai jāatpelna. Stabilu peļņu un augstus finansiālos rādītājus banka sasniegusi, veidojot konservatīvu finansu politiku, kas samazina jebkuras uzņēmējsabiedrības un tajā strādājošo ienākumus. Jautājums tikai, cik lielā mērā katra no uzņēmējsabiedrībām šādām straujām pārmaiņām ir gatava.
Attiecībā uz Baltijas Tranzītu banku viennozīmīgi var paziņot, ka banka šīm pārmaiņām ir gatava. Pirmkārt, bankas darbība jau no dibināšanas brīža ir virzīta uz Latvijas uzņēmējsabiedrību un iedzīvotāju apkalpošanu. Līdz ar to bankai ir stabilas pozīcijas vietējā tirgū. Otrkārt, viena no bankas darbības priekšrocībām ir maksimāli plaša pakalpojumu spektra piedāvāšana uzņēmējsabiedrībām, kā rezultātā banka vienmēr iegūs stabilu ienākumu avotu. Nenoliedzami, bankai vajadzēs nedaudz pārkārtot savu darbību, it īpaši vērtspapīru tirgū Latvijā un ārvalstīs. Tāpat atbilstoši jaunajiem apstākļiem tiek pilnveidota bankas struktūra, kādā piedāvātie bankas produkti un pakalpojumi.
