Vēl decembra vidū Bauskā ražotais Krievijas siers Jelgavas lielveikalos «Maxima» bija nopērkams par 3,37 latiem kilogramā. Kopš janvāra tā cena kāpusi par 36 procentiem, sasniedzot 5,29 latus. «Rimi» un citās tirdzniecības ķēdēs siera cena pēdējā gadā cēlusies pat par 60 procentiem.
Tirgotāji lēš, ka kāpums mitēsies, agrākais, gada vidū. Viņu un izejvielas ražotāju -zemnieku – viedoklis ir vienots, pēdējā laikā vērojams, ka piena pārstrādātāji produkciju sadārdzina neadekvāti, jo dažas pārtikas preces pie mums ir pat dārgākas nekā citur Eiropā. Savukārt Konkurences padome nolēmusi pārbaudīt, vai piena nozarē pastāv kartelis jeb slepenas vienošanās par cenām. Teju pusotru reizi dārgākPar litru piena ar 3,8 procentu tauku saturu veikalos «Maxima» 2006.gada otrajā pusē maksājām 45 santīmus, bet pagājušā gada janvārī par tādu pašu paku bija jāšķiras vismaz no 54.Pērn decembrī litrs maksāja 62 santīmus, bet šā gada sākumā – jau 69. Ar Smiltenes zīmolu ražotais Holandes siers lielveikalos «Rimi» pirms gada bija iegādājams par 3,6 latiem kilogramā, bet no decembra tā cena ir 5,45 lati. Biezpiena sieriņu «Kārums» veikalos «Elvi» pagājušajā janvārī varēja nopirkt par 15 santīmiem, bet šogad – par 25, citur par šo produktu prasa 21 santīmu.«Mūsu veikalos pēdējā laikā cilvēki biežāk dod priekšroku akcijas precēm,» konstatē «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.Taču viņa to saista ar kopējo augsto inflācijas līmeni, piebilstot, ka pēc pirmās nepieciešamības pārtikas precēm pagaidām pieprasījums nav mazinājies. Lai skaidrotu, kas izraisījis tik strauju cenu kāpumu, «Ziņas» uzklausīja piena ražotāju (zemnieku), pārstrādātāju un tirgotāju viedokļus.Lopkopjiem tiek atlikumsLai arī piena lopkopji ir tādi paši uzņēmēji kā citi, kas uzņēmējdarbību cenšas īstenot pēc iespējas izdevīgāk, tomēr zemnieku pārstāvji no biedrības «Zemnieku saeima» «Ziņām» uzsver: «Pie mums nekad nav bijis tā, ka piena iepirkuma cenu no saimniecībām noteiktu lauksaimnieki paši, to diktē tirgus, un zemniekiem atliek vien ar to rēķināties.»Kā skaidro biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, patlaban pārstrādātāji no saimniecībām pienu iepērk par 20 – 28 santīmiem litrā. Viņa akcentē, ka piena lopkopji nodod pienu, kas ir ar krietni augstāku tauku saturu (4,5 – 5 procenti) nekā gala produktam veikalā.«Tādēļ zemnieku daļa no kopējās cenas veikalā ir krietni zemāka nekā tie paši vidēji 24 santīmi,» saka L.Zuzāne.Piena cena pagājušā gadā cēlās visā pasaulē, un tas saistīts ar piena produktu patēriņa palielināšanos tādās valstīs kā Ķīna un Indija. Turklāt, piemēram, ES piena ražošanas apjomus ierobežo kvotas, līdz ar to tirgū saglabājas deficīts, kas savukārt automātiski paaugstina cenas.Vai kartelis?Lai gan tirgotāji apgalvo, ka veikalu uzcenojums veido vien līdz 21 procentu no pārstrādātāja cenas, zināms, ka piena kombināti lielveikalu ķēdēm par apjomu piemēro ne vien atlaides robežās no pieciem līdz septiņiem procentiem, bet pat papildu 30 procentu cenas samazinājumu. Tas nozīmē, ka litru divprocentīga piena vairumā lielveikali iepērk vien par 35 santīmiem.Taču neviens tirgotāju pārstāvis šādu informāciju neapstiprina. Lai noskaidrotu, vai piena nozarē mūsu valstī netiek slēgtas kādas slepenas vienošanās, Konkurences padome pārbauda piena produktu cenu veidošanos.Jāpiebilst, ka decembrī Lietuvas Konkurences padome karteļa vienošanos atklāja starp deviņām Lietuvas piena pārstrādes kompānijām.Plašāk par tirgotāju īstenoto politiku un tās ietekmi uz piena produktu cenām lasiet trešdienas, 23.janvāra, «Zemgales Ziņās».
