Saeima trešdien pieņēma grozījumus likumā «Par sociālo palīdzību», kas paredz palielināt bērnu kopšanas pabalstus.
Saeima trešdien pieņēma grozījumus likumā «Par sociālo palīdzību», kas paredz palielināt bērnu kopšanas pabalstus.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Jurdžs gan teic, ka šīs izmaiņas nākamā gada budžetā prasītu apmēram 80 miljonu latu, bet budžeta projektā tāda nauda nav ieplānota.
Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs apstiprināja, ka likuma izmaiņu realizācijai tiešām vajag apmēram 80 miljonu latu gadā. Viņš atteicās sniegt plašākus komentārus, līdz iepazīsies ar Saeimas stenogrammu.
Saskaņā ar izmaiņām no 1999. gada 1. janvāra pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam būs 90 procentu apmērā no minimālās algas, bet par bērnu vecumā no pusotra līdz trim gadiem 70 procentu no minimālās algas. Savukārt ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, no nākamā gada janvāra ģimenes valsts pabalsts nosakāms 15 procentu apmērā no minimālās algas.
Par katru nākamo bērnu šis pabalsts tiks palielināts attiecīgi 1,2 reizes par otro bērnu, 1,6 reizes par trešo, bet par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes.
Sākot ar 2000. gadu, ģimenes valsts pabalsti par katru nākamo bērnu tiek palielināti vēl vairāk: attiecīgi divas reizes par otro bērnu, 2,6 reizes par trešo, bet trīs reizes par ceturto un nākamajiem bērniem. Grozījumi likumā nosaka, ka ģimenes valsts pabalsts ir jāindeksē divas reizes gadā, ņemot vērā inflāciju.
Paredzēts, ka valstij turpmāk būs jānodrošina sociālā palīdzība bērniem, kuru uzturēšanai nav iespējams piedzīt tiesas piespriestos uzturēšanas līdzekļus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Aīda Prēdele uzsver, ka tas nenozīmē, ka valstij būs jāsedz nesaņemtie alimenti.
Alimentu piedziņa no tēviem vairs nebūs jānodrošina māmiņām, bet gan valstij, skaidro A.Prēdele.
Grozījumi vēl nosaka, ka bērna invalīda statuss saglabāsies, līdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu, nevis 16 gadu, kā tas ir pašlaik.
Tāpat likumā ir saglabāta norma, ka pašvaldību sociālais pabalsts pienāksies arī pensionāriem vieniniekiem, lai gan deputāti svītroja normu, kas definēja pensionāra vieninieka statusu.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs prognozē, ka šis likums būšot vai nu jāgroza, vai arī jāiesniedz prasība Satversmes tiesā par likuma grozījumu atcelšanu. R.Jurdžs norāda, ka norma par ģimenes valsts pabalstu indeksāciju ir pretrunā nosacījumam, ka pabalsts ir 15 procentu apmērā no minimālās algas. Problēmas var rasties arī ar pabalstu izmaksu pensionāriem vieniniekiem, ņemot vērā, ka viņu statuss likumā nav noteikts.
