Līdz marta nogalei pašvaldības Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA) var iesniegt projektus investīciju saņemšanai no 2009.gada valsts budžeta. Mūsu pilsētas un rajona pašvaldības atbalsta iespējas vērtē atšķirīgi.
Pieteikumus VRAA pieņem otro nedēļu. Aptaujātās pašvaldības pagaidām projektus nav iesniegušas, taču ieceru, ko īstenot, netrūkstot. Pērn izstrādāta jauna kārtība, kādā piešķiramas investīcijas pašvaldībām tuvākajos trīs gados. Atbalsts paredzēts virknē jomu, taču to sola tikai projektiem, kuru īstenošana jau sākusies.Jelgavā uzlabos izglītības iestādesJelgavas dome plāno iesniegt piecus ar izglītības iestāžu sakārtošanu saistītus projektus. Nākamgad paredzētās 3.pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanas un renovācijas kopējās izmaksas pārsniedz 327 000 latu. Līdzīgiem mērķiem 4.pamatskolā paredzēts ieguldīt vairāk 307 670 latu, bet 6.vidusskolas projekta kopējās izmaksas ir 265 886 lati. Nākamgad turpināsies arī 4.vidusskolas piebūves finansēšana, kas izmaksās vairāk nekā 1,9 miljonus latu. Minētajos projektos pašvaldības līdzfinansējums plānots 50 procentu apmērā no projekta izmaksām.Savukārt 1.sanatorijas internātpamatskolā paredzēts uzlabot energoefektivitāti. Darbu kopējās izmaksas plānotas 599 795 latu apmērā. No tiem pašvaldības līdzfinansējums būtu 59 979 lati.Jaunās ieceres neatbalstīšotGlūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne atzīst, ka netrūkst ieceru, ko īstenot, bet šoreiz projektu izstrādei valsts investīciju programmai laikam nav ko tērēt laiku un līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā nepārtraukti uzsver, ka finansējumu saņems tikai iesāktie projekti. Turklāt arī tiem valsts naudas būšot par maz.L.Kalvāne pauž, ka Glūda nevarētu žēloties, pagasta šā gada budžets ir 1,8 miljoni latu (kopā ar pedagogu algām). Taču citas pašvaldības situāciju vērtē kā nepieņemamu: tā vienkārši nevarētu būt, ka trīs gadus neko jaunu nevar uzsākt.«Citādi valsts investīcijas tādai tracināšanai vien domātas», teic pašvaldības pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms. Pēc L. Kalvānes domām, valsts atbalstam vajadzētu būt jaunu objektu celtniecības gadījumos vai renovējot apjomīgus vecos objektus. Citādi renovāciju pašvaldības pakāpeniski varētu veikt par saviem līdzekļiem ar ilgtermiņa kredītu atbalstu. Arī jaunas būvniecības, piemēram, sporta halles gadījumā, jāskatās, cik objekts lietderīgs un vai tā uzturēšana priekš pašvaldības nebūs naudas izmešana. Iespējams, lielas halles vietā pietiktu ar sporta zāli pie vietējās skolas. Cer uz vajadzību izpratniLīvbērzes pagasts šogad no valsts budžeta saņems 150 000 latu sporta halles būvniecības sākšanai, lai skola nodrošinātu sporta programmas izpildi. Tāpēc pašvaldība turpinās pretendēt uz atbalstu būves pabeigšanai. Vēl būtu svarīgi uzbūvēt jaunu bērnudārzu, jo pašlaik rotaļu grupas izvietotas vidusskolas ēkā. Tā kā Līvbērzes vidusskolas renovācijai pēdējos gados saņemts valsts finansējums, iespējams, tas pavērs iespēju pretendēt uz līdzekļiem. Ja ne – pašvaldība šīm un citām iecerēm meklēs citas iespējas.Lielplatones pagastā un Sidrabenē izstrādāti projekti ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošanai Lielplatones un Garozas ciematā. Pašvaldību vadītāji, kaut arī šaubās, tomēr joprojām cer, ka valsts izpratīs vietējās vajadzības.
