Vakar Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātē Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēdē zinātnieki vērtēja Latvijas lauku attīstības programmu Eiropas Savienības kontekstā.
Vakar Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopsēdē zinātnieki vērtēja Latvijas lauku attīstības programmu Eiropas Savienības kontekstā.
Kopsēdi ievadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieces, LZA korespondētājlocekles, habilitētās ģeogrāfijas zinātņu doktores Aijas Mellumas ziņojums par iespējām un risinājumiem, ko lauku attīstībā paver ministrijā tapusī programma.
Tās izstrādē iesaistījušies pētnieki un sabiedriskās organizācijas, līdz ar to aptverts plašs lauku vides attīstības nozaru un problēmu loks līdzās ražošanai arī infrastruktūras, izglītības, kultūras, vēsturiskā mantojuma saglabāšanas, vides aizsardzības un citi jautājumi. Par galvenajām lauku attīstības problēmām pētījumā atzītas: lēns jaunās zemniecības veidošanās process, atšķirības lauku un lauksaimniecības problēmu izpratnē, trausla ekonomiskā bāze un investīciju trūkums, vājā lauku sasaiste ar vispārējo attīstības plānošanu.
LZA korespondētājlocekles, LLMZA locekles, habilitētās ekonomikas zinātņu doktores Baibas Rivžas ziņojuma tēma «Teritoriālā un administratīvā reforma Latvijā un cilvēks tajā». Lauksaimniecības universitātē (LLU) izveidotā darba grupa Kurzemes un Zemgales lauku iedzīvotāju aptaujā secinājusi, ka lielākā daļa aptaujāto nesaredz pozitīvas sekas administratīvā iedalījuma izmaiņām. Tās iespējas, ko varētu dot Eiropas reģionālās politikas prakse, mūsu lauku ļaudīm aizēno bažas par apgrūtinājumiem, ko radītu administratīvā centra attālināšanās un pārvaldes koncentrēšanās. Tikai 15,4 procenti aptaujāto pašvaldību un 18,8 procenti iedzīvotāju uzskata, ka teritoriālās reformas rezultātā būs ieguvēji. 69,2 procenti pašvaldību un 37,4 procenti iedzīvotāju uzskata, ka līdz ar to nekas nemainīsies, bet pārējie paredz vienīgi zaudējumus.
Baiba Rivža un arī vairāki citi runātāji neslēpa, ka pats galvenais, kā dēļ svarīgi veidot lielākas administratīvi teritoriālās struktūras, ir teju teju aizsniedzamie Eiropas strukturālie fondi, no kuriem liela daļa tiek virzīti tikai noteikta līmeņa administratīvajai struktūrai. Viens no zinātnieces priekšlikumiem varbūt ES vajadzībām (strukturālo fondu izmantošanai un statistikai) veidot lielos apgabalus, piemēram, piecus, bet pašiem nesteigties ar administratīvo dalījumu.
Pirmais no Eiropas struktūrpolitikas mērķiem, kam kvalificējas arī Latvija, ir teritorijas, kuru iekšējais kopprodukts ir zem 75 procentiem no ES valstu vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka šādām valstīm pieejami visi Eiropas strukturālo fondu līdzekļi. Par ietekmīgāko no tiem Zemkopības ministrijas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Roze dēvēja Eiropas Lauksaimniecības struktūras un tirgus regulēšanas fondu, kura mērķos ietilpst atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, ražotāju asociāciju izveidei, lauksaimniecības produkcijas ražošanas dažādošanai, infrastruktūras, tūrisma attīstībai, arī dabas katastrofu seku likvidēšanai.
Mēs spriežam ko darīt, lai dabūtu naudu, bet šī nauda neko nedos bez vispārējās izglītības paaugstināšanas laukos, akcentēja «cilvēks no malas», Bauskas rajona paju sabiedrības «Līdums» valdes priekšsēdētājs Aivars Upenieks.
Pieaugušo izglītības nozīme tika uzsvērta arī vairāku zinātnieku runās.
Dalībnieki vienojās, ka kopsēdes laikā izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti rezolūcijā un publicēti «Zinātņu Akadēmijas Vēstīs».
