«Šajā vietā Jelgavā vaid zeme,» sacīja uz piemiņas pasākumu pie kultūras nama «Rota» sanākušie. Pirms 63 gadiem no šejienes uz lēģeriem tika aizvesti vairāki tūkstoši Zemgalē un arī Lietuvā arestēto iedzīvotāju, par kuru lojalitāti komunistiskajai varai bija kaut mazākās aizdomas.
Kas bija šie nelaimīgie? Bijušie pašvaldību darbinieki, aizsargi vai vienkārši apmeloti saimnieki. Cik bija šādu varmācīgi izvesto cilvēku?Kā atceras Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» vadītājs Pēteris Āns – vairāki ešeloni. No tiem, kuri atgriezās, «Staburadzē» vēlāk darbojās Ella Būmane, Kornēlijs Barons un kādreizējā Vecsvirlaukas aizsardze Austra Niparte, kura tagad ir vienīgā dzīvā palikusī, taču sabiedriskos pasākumos viņa vairs nepiedalās.Vēsturnieks Aigars Stillers, kurš uz pasākumu bija atnācis godināt sava vectēva Zamuela piemiņu, teica, ka tuvākajā laikā pacentīsies izpētīt čekas dokumentus, ar kuru palīdzību varētu noteikt šo represiju apmērus.«Uz piemiņas brīdi es aicināju daudzus, arī krievu organizācijas, jo šajā pat vietā taču vācu laikā bija gūstekņu nometne, kurā bojā gāja 18 tūkstoši ieslodzīto, tomēr nezinu, vai kāds atnāca,» «Ziņām» sacīja Aldis Egils Hartmanis.Ziedi pie piemiņas akmens tika nolikti no pilsētas domes, rajona padomes, Daugavas vanagiem, zemessargiem un «Staburadzes». Ar Lietuvas karogu bija atnācis arī Lietuviešu biedrības pārstāvis Aļģimants Burba.
