Ar mērķi aktualizēt koku apstādījumu ierīkošanas un kopšanas problēmas pilsētās un reģionā, informēt par novitātēm šajā jomā, arboristu – kokkopju aktivitātēm, kā arī skaidrot sabiedrībai koku kopšanas nepieciešamību, Jelgavas dome 19.februārī organizē semināru.
Jauna specialitāteTajā kā eksperti piedalīsies Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kokkopis – arborists Edgars Neilands, kā arī SIA «Aleja D» projektu vadītājs Gvido Leiburgs.Semināra mērķauditorija ir Jelgavas un apkārtējo pašvaldību, iestāžu un uzņēmumu pārstāvji, kuru pārziņā ir teritoriju apsaimniekošana.Kokkopja – arborista specialitāte Latvijā ir visai jauna. No nākamā gada pieaugušie varēs sākt to apgūt Ērgļu arodvidusskolā. Savukārt Eiropā koku kopšanai ir senas tradīcijas, un šos pienākumus var veikt vienīgi sertificēti speciālisti.Koku kopējs veic visus nepieciešamos darbus, lai parku un apstādījumu koki būtu veseli, dekoratīvi, stabili un neapdraudētu apkārtni. Šim nolūkam nepieciešamas pamatzināšanas apstādījumu iekārtošanā un koku aprūpē, kā arī dabas un vides aizsardzības un darba drošības noteikumu stingra ievērošana.Lai kļūtu par kvalificētu koku kopšanas speciālistu, jāapgūst pamatīgas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, īpašu vērību veltot darba drošībai. Tam piekrīt arī Meža fakultātes absolvents Jānis Vilks, kas gadu Dānijā strādājis par arboristu. Arī viņš no rudens nolēmis Ērgļos, gan tālmācības ceļā, papildināt kokkopja zināšanas.Svarīgākais – drošībaJaunais speciālists stāsta, ka veidot koku vainagus nav katram pa spēkam, jo nepieciešamas gan zināšanas par to, gan spēja, piemēram, noturēties iesietam virvē augsta koka galotnē ar motorzāģi rokās.«Ne katrā parkā kokiem var piekļūt ar pacēlāju,» viņš saka, piebilstot, ka Latvijā līdz šim maz domāts par parku uzturēšanu labā stāvoklī. Visbiežāk tiek tikai pilnībā izzāģēti vecie un nokaltušie koki, pārējiem uzmanību nepievēršot. Tāpēc viņš ir gandarīts, ka arī mūsu valstī par šiem jautājumiem sāk domāt.«Koku kopšana Latvijā ir īpaši aktuāla, jo nepastāv vienota normatīvu bāze, kā tas veicams. Īpaša uzmanība veltījama ielu apstādījumiem un parkiem, jo šajās zonās pastāv vislielākie draudi cilvēku drošībai un autotransporta kustības drošībai,» vērtē G.Leiburgs.Nezināšana var kaitētNe mazums neprasmīgas kopšanas vai kopšanas trūkuma dēļ koki kļūt bīstami un atlūzuši zari sabojā automašīnas. Latvijā bijuši arī letāli gadījumi, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Nopietnas problēmas ir arī daudzos būvlaukumos, kur ar retiem izņēmumiem tiek veikti pasākumi paliekošās zaļās rotas aizsardzībai. Pat tad, ja objekta nodošanas laikā šie koki ir zaļi, vēlākajos gados tie pakāpeniski aiziet bojā. Bojātās sakņu sistēmas dēļ tie ir vēja nenoturīgi un apdraud apkārtējos namus. Līdzīgi notika 2007.gada maijā Langstiņos, kur bija vainojami vismaz divi faktori – celtniecības radītie bojājumi un blakus esošais meža izcirtums, kas būtiski mainīja palikušo koku izturību pret vēju.
