Latvijas valdības pašreizējās kampaņveidīgās aktivitātes uz ārzemēm aizbraukušā darbaspēka atgriešanas veicināšanā ir pilnīgi nelietderīga nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešana, kas neko nemaina esošajā situācijā, uzskata Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ).
LBĪ pārstāvis Alvils Reinbergs norādīja, ka darba tirgus un uzņēmējdarbības vide Latvijā ir “nedraudzīga, saspringta un stresaina smieklīgā atalgojuma un niecīgā apgrozījuma dēļ”.Pēc LBĪ domām, arī jebkura kontrole no valsts struktūru puses nevis meklē trūkumus uzņēmumā ar mērķi palīdzēt tos novērst, bet gan ar mērķi atklāt pārkāpumus un par tiem sodīt.LBĪ mudina valdību izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai rosinātu un veicinātu aizbraukušā darba spēka atgriešanos dzimtenē.”Katras valdības rokās ir tādi brīnišķīgi līdzekļi kā nodokļu un investīciju politika, tad nu lieciet tos lietā,” aicina LBĪ.Biedrība norāda, ka, īpaši saasinoties diskusijai par nodokļu starpības nomaksu Latvijas labā, aizvien nopietnāk aizbraukušo iedzīvotāju vidū tiek apsvērta doma par atteikšanos no Latvijas pilsonības, pieņemot mītnes zemes pilsonību. Šādu domu aizvien biežāk izsaka ne tikai uz Īriju strādāt aizbraukušie, bet arī Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji.LBĪ uzsver, ka aizbraukušos iedzīvotājus ir nekorekti dēvēt par viesstrādniekiem vai ekonomiskajiem bēgļiem, un aicina lietot jēdzienu “emigranti”. Biedrība norāda: lai gan lēmumu doties strādāt uz ārvalstīm vairums pieņēmuši tieši ekonomisko aspektu dēļ, šobrīd lielākajai daļai aizbraukušo kļūst aktuālas citas vērtības – sociālās, sociāli politiskās, ģimenes un emocionālās.Jau ziņots, ka valdības rīcības plāns paredz: lai veicinātu darbaspēka atgriešanos Latvijā, Labklājības ministrija nodrošinās izmaiņas darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos, iepriekš informēja labklājības ministres preses sekretāre Gunta Skrebele.Savukārt ministrijas padotībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra īstenos informatīvu kampaņu par situāciju darba tirgū un karjeras iespējām Latvijā.
