Pašlaik mūsu valstī Latvijas pilsoņiem ir vieglāk adoptēt bērniņu nekā ārzemniekiem.
Pašlaik mūsu valstī Latvijas pilsoņiem ir vieglāk adoptēt bērniņu nekā ārzemniekiem. Nereti ārzemniekiem adoptācijas papīru kārtošana velkas gadiem, turklāt tā maksā dārgāk nekā Latvijas pilsoņiem. Visu nepilngadīgo adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas atzinums, ka adopcija nenāks adoptējamam par ļaunu. Pēc ārvalstīs dzīvojošu personu lūguma nepilngadīgo var adoptēt ar tieslietu ministra atļauju un tikai gadījumos, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.
Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam un vismaz 25 gadus vecam. Bērnu nedrīkst adoptēt personas, kuras ir agrāk sodītas vai kurām agrāk ir atņemtas vecāku tiesības. Vairākas personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar vienā un tajā pašā laikā adoptēt vienu un to pašu personu.
Tiesa var atļaut adoptētājus ierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots. Bez adoptētāju piekrišanas ziņas par adopciju nav izpaužamas.
Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret miesīgajiem vecākiem un viņu radiniekiem, ja adopcijas līgumā nav noteikts citādi.
Adopciju var atcelt tiesa, ja:
adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus;
tas ir nepilngadīgā adoptētā interesēs;
adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Latvijas likumi uz ārzemēm ļauj adoptēt savu radinieku bērnus; bērnus, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, ko Latvijā nespēj sniegt; kurus atteikušās adoptēt divas ģimenes Latvijā; bērnus, kurus gada laikā neviens nav vēlējies adoptēt.
