No 1995. gada līdz šā gada oktobrim Jelgavā ir reģistrēti 55 adopcijas gadījumi. Šogad jau ir adoptēti 10 mazuļi, no kuriem trīs savu ģimeni atraduši ārzemēs.
No 1995. gada līdz šā gada oktobrim Jelgavā ir reģistrēti 55 adopcijas gadījumi.
Šogad jau ir adoptēti 10 mazuļi, no kuriem trīs savu ģimeni atraduši ārzemēs.
Pašlaik Latvijā un arī Jelgavā ir daudz pamestu un vientuļu bērnu, kas spiesti daļu dzīves pavadīt bērnunamos un patversmēs. Daudzi bērnunamā pavada visu bērnību, un, sasniedzot pilngadību, ieiet pieaugušo pasaulē, kur nav neviena, kam lūgt palīdzību. Tomēr dažiem izdodas atrast sev jaunu mammu un tēti.
Katram pārim ir savi motīvi, kādēļ pieņemt audzināšanā citu vecāku bērnu. Linda (vārds ir mainīts) pirms pāris gadiem kopā ar vīru pieņēma audzināšanā divus bērniņus.
Mēs ar vīru jau ilgāku laiku dzīvojām laulībā, taču mums nebija bērnu. Pēc pārbaudes pie ārsta izrādījās, ka man nekad nevarēs būt pašai savu bērniņu. Abi to pārdzīvojām, taču, tā kā viens otru tiešām mīlējām, pat nepieļāvām iespēju, ka šāda apstākļa dēļ varētu šķirties.
Sākumā paņēmām kaķēnu, kuru audzinājām kā bērnu, taču izrādījās, ka ar šo mazo pūkaino dzīvnieciņu tomēr ir par maz. Vīrs redzēdams, ka kaķis jau ir izaudzis un pieprasa sev lielāku patstāvību, nolēma, ka varētu man uzdāvināt suni, kas tomēr mājās uzturas krietni vairāk. Tā mēs kādu brīdi dzīvojām ar suni un kaķi, taču abi nojautām, ka, lai arī abi dzīvnieki ir tiešām mīļi, viņi nespēs aizpildīt to sirds stūrīti, kas paredzēts bērniem. Aizvien biežāk mēs ierunājāmies par to, ka varētu pieņemt kādu pamestu bērniņu, līdz beidzot to arī nolēmām darīt. Taču izrādījās, ka tā lieta ir vieglāk nolemjama nekā izdarāma. Vairākus gadus, meklējot mazuli, mēs braukājām pa Latvijas bērnunamiem, taču bez rezultātiem vienuviet ir tikai slimi bērniņi, par kuriem mēs nespējām uzņemties atbildību, citur daudzbērnu ģimenes. Tā kā Latvijā adoptējot nedrīkst šķirt brāļus un māsas, arī no šiem bērniņiem mēs atteicāmies. Varējām pieņemt pavisam mazu mīļu bērniņu, taču viņam ir pietiekami liela māsa, kas «strādā uz ielas».
Nejauši nokļuvām Jelgavas internātskolā. Mēs nezinājām, ka šeit drīkst adoptēt bērnus, taču es ierosināju vīram tur iegriezties. Kad aizgājām pie direktores, viņa mums parādīja divus bērniņus sešgadīgu puiku un četrgadīgu meitenīti, no kuriem vecāki bija atteikušies. Viņi ir brālis un māsa, tādēļ, ja vēlējos ņemt vienu, arī otrs bija jāpieņem. Tajā dienā braucām mājās diezgan satraukti, bet tūdaļ viņus adoptēt nespējām. Pagāja vairākas dienas, es satiku draudzenes meitu, kas arī mācās tajā skolā. Gluži neapzināti pajautāju viņai, kā klājas abiem mazajiem. Meitene man atklāti pateica, ka mazos vecākie internāta bērni iekaustot un ka nekāda saldā dzīve viņiem tur neesot. Mums vairs nevajadzēja daudz domāt, es devos pēc abiem mazuļiem. Kad nokļuvu galā, puika spēlējās ārā, bet meitenīti pasauca no skolas. Mani ļoti pārsteidza tas, ka, tikko abi bērni mani ieraudzīja, viņi laimīgi skrēja pretī un sauca mani par mammu. Tajā pašā dienā abus bērniņus atvedu mājās.
Sākumā bija grūti puika jau bija iemācījies veikli melot un šad tad kaut ko nočiept, taču pamazām viņš no šī ieraduma atradinājās. Mani ļoti priecē tas, ka abiem bērniem nav nekādu problēmu ar mācībām.
Pirms tam mums ar vīru dzīve bija diezgan nelīdzsvarota, īpaši naudas ziņā, bet kopš mums ir abi mazuļi, nekad nav bijušas problēmas. Jūtamies ļoti stabili un laimīgi, reizēm pat iedomājamies, ka varētu adoptēt vēl kādu bērniņu. Man ir vairāki paziņas, kas ir adoptējuši mazuli, un visi ir apmierināti.
1995. gadā Jelgavas dzimtsarakstu nodaļā ir reģistrētas 12 bērnu adopcijas,
1996. gadā 17,
1997. gadā 16,
1998. gadā līdz 1. oktobrim adoptēti 10 mazuļi, no kuriem 3 dzīvo ārzemēs.
Latvijā 1994. gadā uz ārzemēm adoptēti 76 bērni,
1996. gadā 195,
1997. gadā 190.
1997. gadā no Latvijas bērni adoptēti uz:
Ameriku 87
Franciju 67
Zviedriju 13
Vāciju 6
Dāniju 5
Itāliju 3
Norvēģiju 2
Šveici 2
Čehiju 1
Izraēlu 2
Lielbritāniju 1
Kanādu
