Uzsākot Latvijā diskusiju ciklu par valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķiem, zemgalieši uzsver, ka līdzšinējā tendence – attīstīt galvenokārt Rīgas reģionu – neveicina kopējo labklājību ilgākā laika periodā. Jelgavā aizvadītajā diskusijā tika akcentēta nepieciešamība ieviest likumdošanas mehānismus, kas ļautu attīstīties arī citām pašvaldībām.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors sociālantropologs Roberts Ķīlis skaidro, ka darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam uzsākts pērn, veicot sabiedrībā un tautsaimniecībā notiekošā analīzi. Tad zinātnieki izvirzījuši vairākus desmitus, viņuprāt, būtiskus jautājumus, uz kuriem jāatrod atbildes, lai stratēģija būtu rīcības dokuments. «Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju domā tikai līdz 2009.gada rudenim, tālāk viņu prāti nesniedzas,» uz vienu no problēmām norādīja sociālantropologs.Pašreiz Latvijā tiek rīkotas darba grupas tikšanās ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem, lai izzinātu viedokļus, kurus ņems vērā tālākajā darbā. Paredzēts, ka dokuments apstiprināšanai valdībā un Saeimā nonāks rudens pusē.Kā sarunā ar «Ziņām» atzina kāda Jelgavas rajona pagasta vadītājs, kurš savu vārdu nevēlējās publiskot, nākotnes attīstībā daudz noteiks nākamgad paredzētā administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana.«Problēma tāda, ka mums pašvaldībās joprojām nav skaidri daudzi būtiski jautājumi, kas ietekmēs valsts attīstību nākamajās desmitgadēs,» uzsvēra pagastvecis. Piemēram, joprojām nav skaidras novadu funkcijas un uzdevumi, par kuriem politiķi strīdoties joprojām.Diskusijā Jelgavā Zemgales pašvaldību pārstāvji norādīja uz jau iepriekš minēto – ka līdzšinējā tendence attīstīt Rīgas reģionu neveicina valsts attīstību ar skatu ilgākā perspektīvā.
